◆ Piškīz Antsõ, Piškīz Anstsõs, Piškīz Antsõst

Nīt kabāl Kivnītis Vaidõl. Pļavas gabals Kivnītēs Vaidē.

Vigā Sǟnag ležgõl. Viga Saunaga tuvumā.

Ikš joig. Viena upe.

Rōgšt jūs. Pie Rākstiem.

Pitrõgõl. Amūstiz um vȯnd sūr mõtsās palāmi. Pitragā. Sen ir bijis mežā liels ugunsgrēks.

Nīt Pitrõg ležgõl. Pļava Pitraga tuvumā.

Vigā Sǟnag ležgõl. Viga Saunaga tuvumā.

Edgara Sīļa veidotā Košraga vietvārdu sarakstā norādīts, ka Mazsīpoli ir mazistaba, kas minēta 1896. gadā.

Viga Piza kilas. Viga Miķeļtorņa ciemā.

Mazgalnieku sēta zināma kopš 19. gs. sākuma, saistīta ar lībiešu Klestrovu ģimeni. Pēc Otrā pasaules kara māju pārņēma padomju armija.

◆ Piškiz Beļțõl, Piškiz Bēļțal, Piškiz Bēļțald

Kārand Lūž kilas. Sēta Lūžņas ciemā.

Beltu sēta ir viena no vecākajām sētām jūrmalā. Zināma no 1713. gada. Lūžņas Beltu saimnieks Janis ar sievu Proni pieņēma Beltu uzvārdu, dzimta ļoti sazarojās. Laika gaitā izveidojās Mazbelti un Dižbelti. 19. gs. vidū Mazbeltos saimniekoja Andrejs Lindenbergs (1819) ar Līzi (dz. Belte, 1817). 1920. gadā Mazbeltos saimniekoja Andreja un Līzes Lindenbergu mazmeita Marija ar vīru Didriķi Leiti.

Lūžņa bija pirmais lībiešu jūrmalas ciems, kurā 1920. gada jūnija sākumā ieradās profesors Lauri Ketunens ar studentu Oskaru Loritsu. Mājvietu viņi atrada Mazbeltu sētā. Didriķis un Marija Leiti bija arī aktīvi lībiešu valodas teicēji abiem pētniekiem. Pēc saimnieka nāves māja pārgāja ciema padomes īpašumā, to pārdeva. Ap 1999. gadu vēl varēja pamanīt mājas drupas.

◆ Piškīz Beļțõl, Pišīz Bēļțal, Piškīz Bēļțald

Nītõd Vaid ležgõl. Pļavas Vaides tuvumā.

◆ Piškīz Dūtšõl, Piškīz Dūtšõl, Piškīz Dūtšõld

Mazdūči zināmi no 19. gs. II puses. 1881. gadā tur saimniekoja Ansis Čiekurs ar sievu Mariju. Viens no vecā Čiekura dēliem bijis 1905. gada revolucionārs, bet paspējis aizbēgt uz ārzemēm, pirms viņu noķēra. Vecais saimnieks nomira Pirmā pasaules kara laikā. Kādu laiku Mazdūčos saimniekoja Čiekura otrs dēls, tad māju pārdeva. Arī jaunais saimnieks nebija veiksmīgs, banka māju pārdeva tālāk. To nopirka Augusts Apšiņš. Viņš uzbūvēja jaunas ēkas. 1978. gadā tās nodega, tikai dzīvojamā ēka palika pusdegusi. To atjaunoja.

◆ Piškiz Dūtšõl, Piškiz Dūtšõl, Piškiz Dūtšõld

Kārand Lūž kilas. Sēta Lūžņas ciemā.

◆ Piškiz Kāpõl, Piškiz Kāpõl, Piškiz Kāpõld

Kārand Lūž kilas; amatli nim Kārand, rovzt sūs Piški Kāp, nei kui vuoļ ežmõks. Sēta Lūžņas ciemā; oficiālais nosaukums Kārand, tautas mutē Piški Kāp, kā bijis vispirms.

◆ Piškīz Kāpõl, Piškīz Kāpõl, Piškīz Kāpõld

Nītõd Irail. Pļavas Mazirbē.

◆ Pitammõ, Pitams, Pitamst

Sūo Lūž kilas Dēliņ kārand jūs; se’m tägiž seļļi sūo sǟl Dēliņ pūol. Purvs Lūžņas ciemā pie Dēliņu sētas; tas ir atkal tāds purvs tur, Dēliņu pusē.

◆ Pitamkāngar pǟlõ, Pitamkāngar pǟl, Pitamkāngar pǟld

Kāngar Lūž kila ležgõl. Kangars Lūžņas ciema tuvumā.

Vȯļ Pitrõg riek. Bija Pitraga ceļš.

Tarā Kuoštrõgõl. Kuolm kõrd nei pitkā, kui laigā. Lauks Košragā. Trīskārt tik garš, cik plats.

Vigā Kuoštrõg ležgõl. Viga Košraga tuvumā.

Vigā Kūolka ležgõl. Se’m sǟl mõtsākaits jūst lǟb. Viga Kolkas tuvumā. Tā tur no tā mežsarga iet.

Riek kabāl vail Sulgmō un Sūrmõtsā kāngart. Pids Pitkõdammõ. Ceļa gabals starp Iesnu un Dižmeža kangaru. Pa Garo dambi.

Vanā nīt Pemp sūo tutkāmõs. Veca pļava Pempja purva galā.

Tarā Vaidõl Zūonkõ kōrands. Lauks Vaidē Žonaku sētā.

Kilā Sūrrāndas ländpūol Sǟnagt. Ciems Dižjūras krastā uz dienvidrietumiem no Saunaga.

Kilā nim, vȯļļi suggõn sõnāst Pitkā riek. Ciema nosaukums esot radies no vārdiem Garais ceļš.

Pitrags (Pudteraggen) pirmo reizi vēstures dokumentos minēts 1582./1583. gada Piltenes vaku reģistrā. Tolaik Piltenes muižai nodevas maksājusi 21 sēta. Lībieši skaidro, ka ciema nosaukums radies no vārdiem pitkā riek ’garš ceļš’; vēl citi saka, ka tur bijis mucu tirgus (lībiski pit ’muca’ un tõrg ’tirgus’).

Par Pitraga izcelšanos pitradznieks P. R. (domājams Pēteris Ramšķe) stāstījis šādu teiku: “No Pitraga ciema nekas nav bijis. Tad nācis viens vīrs no Sāmsalas. Ceļš gājis cauri šejienes mežiem, un sāmsalietis vietu nosaucis par Pitragu. Vispirms uz šejieni atnākuši četri brāļi. Katrs uztaisījis savu māju, un radušās četras saimnieku sētas: Kurg, Tȭriž, Sīm, Jōk (Dzērves, Sumbri, Sīmi, Jāki). Tā viņi sākuši tur dzīvot. Toreiz tur nav bijis neviens arājs, tie ieradušies vēlāk.” (Kui Pitrõg kilā suggõn. Ežmi līvõd lugdõbrōntõz. Tartu, 1921)

Pitrõg-Kuoštrõg vail. Starp Pitragu un Košragu.

Pitrõg joug, ka Kukšā joug jūokšõb leb Kukšõ. Pitraga upe, arī Kukšupe, tek caur Kukšiem.

Miķeļtorni senākos laikos sauca par Pizes ciemu. Lībiešu tautas etimoloģijā pastāv viedoklis, ka Pizes ciema nosaukums esot radies no lībiešu vārda pȭzõ ’krūms’, rietumu izloksnē pīzõ. Ciems pastāvējis vismaz jau 16. gadsimtā. Pēc Piltenes vaku reģistra, 1582./1583. gadā Pizes ciemā bijušas septiņas saimniecības, no kurām vienā dzīvojis Clauss Pissen.