Kōrand Pitrõgõl. Kōrand kūožõs um vȯnd nīt. Sēta Pitragā. Sētas vietā bijusi pļava.
Niteļu sēta Irbes draudzes baznīcas grāmatā pirmo reizi minēta 1741. gadā. Kopš 19. gs. Niteļu sēta saistīta ar lībiešu Dišleru dzimtu. 1903. gadā mājas no barona izpirka Klāvs Dišlers. 20. gs. sākumā Niteļos bija vējdzirnavas, tās vācieši nojauca Pirmā pasaules kara laikā. 1923. gada lauksaimniecības skaitīšanas dati rāda, ka Niteļu saimnieks bija Pēteria Dišlers. Viņam piederējušas 72 pūrvietas zemes, divas dzīvojamās ēkas, kūts, divi šķūņi. Sētā mituši 10 cilvēki. Arī 1939. gadā Niteļu saimnieks bija lībietis Pēteris Dišlers ar ģimeni.
◆ Nūovadatarrõ, Nūovadataras, Nūovadatarast
◆ Nūovadātarrõ, Nūovadātarās, Nūovadātarāst
Tarād nūovadā jūs (Aņtš-Vǟnta nūovadā). Lauki pie novada (Ances-Ventspils novads).
Vigā Irāj ležgõl. Viga Mazirbes tuvumā.
Se um seļļi ouklimi. Tā ir tāda bedraina.
◆ Okšidmitsõ, Okšidmitsas, Okšidmitsast
Mitsa Lūž kila ležgõl. Mežs Lūžņas ciema tuvumā.
◆ Okšīdmõtsõ, Okšīdmõtsās, Okšīdmõtsāst
◆ Olmaņõl, Olmaņõl, Olmaņõld
Vana kārand kūož Piza ja Īra kilad vail. Veca sētas vieta starp Miķeļtorņa un Lielirbes ciemu.
Olmaņi bija lībiešu izcelsmes gleznotāja Andreja Šulca (1910–2006) dzimtās mājas. 1935. gadā tur saimniekoja viņa vecāki Fricis Šulcs ar sievu lībieti Līnu. Līnas vecāki Didriķis Jūrmanis no Saunaga un Nēze Olmane no Lielirbes bija lībieši. Olmaņu māja tikusi nolīdzināta jau 1941. gadā, kad tur padomju armija cēla savu bāzi "Krasnoflotska".
Kōrand Pitrõgõl. Sēta Pitragā.
Vecsaimniecība Otti zināma vismaz no 1826. gada revīzijas datiem. 1900. gadā sētu no Dundagas barona izpircis latvietis Kārlis Strautmanis (1854), viņš arī 1923. gadā apsaimniekoja 75 pūrvietas lielo Ottu sētu. Tur tolaik dzīvojuši 16 iemītnieki un bijušas 4 ēkas – divas dzīvojamās mājas, kūts un rija. 1935. gadā Ottos joprojām mitinājās Strautmaņu ģimene. Mūsdienās senajā mājvietā uzcelta jauna māja – Jaunotti.
Vigā Irāj ležgõl. Viga Mazirbes tuvumā.
Se um seļļi ouklimi. Tā ir tāda bedraina.
Ozolnieki kā lībietes Katrīnes Zēbergas jaunsaimniecība celta 1930. gadu I pusē. Latvijas brīvvalsts gados te iegriezās profesors Lauri Ketunens un igauņu folklorists Oskars Loritss, bet padomju gados – profesori Pauls Ariste, Eduards Vēri un citi igauņu pētnieki. Līdz aiziešanai mūžībā 1964. gadā Katrīne Zēberga Ozolniekos bija galvenā lībiešu teicēja. Pēc tam lībiešu valodas un tradīciju popularizēšanu savās rokās pārņēma viņas meita Paulīne Kļaviņa. Ozolniekos līdz savai nāvei 1974. gadā dzīvoja arī Paulīnes brālis Jānis Zēbergs, kas bija labs vietējās dzīves pārzinātājs un ziņu sniedzējs igauņu pētniekiem. Paulīne Kļaviņa (1918–2001) bija viena no nedaudzajām lībietēm mūsdienās, kam lībiešu valoda bija pirmā un līdz mūža galam palika arī galvenā. Paulīne Vaides Ozolniekos bija iekārtojusi lībiešu māju-muzeju, kurā bija savākta lībiešu sadzīves priekšmetu kolekcija. 2000. gadā P. Kļaviņa to dāvināja Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam.
Kōrand Irail. Sēta Mazirbē.
Viena no senākajām Mazirbes sētām, kura minēta jau 1731. gada Dundagas vaku grāmatā kā Wetz Anne Marting. 1826. gada revīzijas sarakstā Wetzang (Vecaņņi) saimnieks ir Ansis, kurš 1834. gadā pieņēma uzvārdu Stefenberg. 1813.–1834. gada Irbes baznīcas draudzei piederīgo sētu sarakstā parādās arī Kalšu (Kalshe) nosaukums. 1935. gada tautskaites dati liecina, ka Kalšos joprojām dzīvo Stefenbergu ģimene – Pēteris ar Annu un dēlu Augustu. Saimniecība ir liela, uz tās zemes ir vēl Kalšu mazmāja un Kalšu vaļinieku māja. 1939. gada skaitīšanas dati rāda, ka Vecaņņus-Kalšus apsaimnieko rentnieks Jēkabs Jago.