◆ Mõtsātarrõ, Mõtsātarās, Mõtsātarāst
Luoik Kūolka ležgõl. Se ni um mierrõ skalīņtõd. Grava Kolkas tuvumā. Tā tagad ir ieskalota jūrā.
Luoik, amā immar kȭnkad, kuordõd kāngard. Se um Ūdtämšt kōrand ležgõl. Grava, visapkārt kāpas, augsti kangari. Tas ir Jaunstampstu sētas tuvumā.
Mustā Matšā ouk nim um suggõn nei. Seļļi Matš um vȯnd. Ta’m tund Kūolkast Vaidõl järā jūobõn. Ta’m jellõn Vaidõl. Nei ta’m tund ne mägūd vailõ ja vaņțlõn, kus ta siz ni um. Ku jembit äb sō ulz – vāldad mīrõd āt amā immär. Matšõn āt vȯnnõd sūrd mustād abbõnd. Nei ka siz se kūož um nuttõd Mustā Matšā oukõks. Mustamačauka (Melnā Mača cauruma) nosaukums ir radies tā. Tāds Mačs ir bijis. Viņš ir piedzēries nācis no Kolkas uz Vaidi. Viņš ir dzīvojis Vaidē. Tā viņš ir nonācis starp kalniem un skatījies, kur tad viņš nu ir, ka vairs netiek ārā – balti mūri visapkārt. Mačam ir bijusi liela melna bārda. Tā arī tā vieta iesaukta par Melnā Mača caurumu.
Savdabīgā kāpa, kangars ar nosaukumu Mustamačauks atrodas pašā jūras krastā divus kilometrus uz rietumiem no Kolkasraga. Kāpa ir apaugusi ar priežu mežu; aiz tās ir ieleja, kuru no trim pusēm ierobežo kāpas. Augstā kāpa bija redzama tālu selgā, tāpēc tā zvejniekiem noderēja arī par krasta zīmi.
Iezīmīgā kāpa ir pieminēta nostāstos. Viens no nostāstiem par Mustamačauka spoku ir šāds: "Netālu no Kolkas uz Ventspils pusi atrodas Mustamačouk. Tā ir dziļa grava (bedre) starp kalniem. Bedrē kādreiz paslēpies Melnais Mačs. Šai vietai pretī jūrā reiz nogrimis kuģis, un visi jūrnieki noslīkuši. Kad cilvēki gājuši pa jūrmalu, šai vietā skanējušas enkura ķēdes un bija dzirdami izsaucieni “Zīd – Ost, Nord – Ost!” (stāstījusi Grieta Skadiņa Košragā, 1922. gada 15. jūnijā; Igaunijas literatūras muzeja krājums)
◆ Nabāl jūrõ, Nabāl jūs, Nabāl jūst
Vecsaimniecība, zināma no 1835. gada. Saimniecībā tolaik dzīvoja 15 cilvēku. 1881. gadā Nabeļus apsaimniekoja Pēteris Nabels ar sievu Mariju (dz. Jānbergu). 1939. gadā 80 pūrvietu lielo Nabeļu sētu apkopa zvejnieks Didriķis Zēbergs. Pēc Alvīnes Veinbergas ziņām, 2000. gada martā māja vēl bija.
Lāņtš Piza kilas. Tägiž lǟnõd pīegiļõ, tīenõd tul, nagrõnõd. Sils Miķeļtorņa ciemā. Gājuši atpakaļ pieguļā, kūruši uguni, smējušies.
Ka jūokšõb leb vigā piški ūrga. Arī tek cauri vigai mazs strauts.
Ilggadējais Slīteres rezervāta mežsargs Edgars Hausmanis (1925–2017): "Kādreiz kolcenieki daudz lietoja Ceturtvalkvigu, īpaši ziemā. Toreiz gandrīz visas ziemas bija ar sniegu un salu. Kolcenieki brauca pa šo vigu. Grāvis tur nav rakts, ir tikai pavisam neliels Ceturtvalks no Kolkas gala, tāpēc vigā bija daudz ūdens. Sasala gluds ledus. Viga gāja līdz Vaidei. Sniegā iebrauca pēdas un tad pa ledu, gludi, siena vezums nebija jātur. Gāja kā pa asfaltu līdz Kolkai. Tagad gan viga aizaugusi ar krūmiem." (Šuvcāne, B. Senais lībiešu ciems Kolka. Jumava, 2010)
Vigā Kūolka ležgõl. Ka sīest vigāst jūokšõb joug lebbõ. Viga Kolkas tuvumā. Cauri tai vigai tek arī upe.
◆ Nītsõrõl, Nītsõrõl, Nītsõrõld
Kārand Piza kilas. Sēta Miķeļtorņa ciemā.
Nīcari zināmi jau kopš 18. gs. II puses. 1881. gadā Nīcaros saimniekojas Janis Kāpbergs ar sievu Annu. 1935 gadā Nīcaru saimnieki bija Līze (dz. Kāpberga, Jaņa meita) un Pēteris Jursoni. Nīcaros dzīvoja arī Līzes brālis Didriķis Kāpbergs. Saimniekošanu Nīcaros turpināja Jursonu dēls Alberts. Padomju laikos Nīcari acīmredzot bija bezsaimnieka māja, jo to ap 1976. gadu no ciema izpildkomitejas nopirka ansambļa "Līvlist" dziedātāja Ausma Liepa.
