◆ Lūžnikā jūr, Lūžnikā jūs, Lūžnikā jūst
Lūžnieku māja būvēta 1898. gadā mežsarga dzīvoklim. Kad vecais mežsargs lībietis nomira, Popes barons ap 1908. gadu Lūžnieku mežsarga mājās ielika jaunu mežsargu latvieti Frici Mūrnieku. Friča un Ženijas Mūrnieku ģimene bija pati lielākā Lūžņā – viņiem bija 13 bērnu. 1933. gadā Fricis Mūrnieks aizgāja pensijā, viņa vietā stājās dēls Ernests Mūrnieks. 1942. gadā Fricis nomira un mājas graustus mežniecība pārdeva strādniekiem malkai. 1931. gadā Ernests Mūrnieks bija apprecējies ar Alvīni Brenci no kaimiņu Dūču mājām. 1934. gadā Mūrnieki sev uzcēla labi iekārtotu jaunsaimniecību, ko nosauca par Krūmkalniem. Ernests un Alvīne Mūrnieki bija pēdējie pamatiedzīvotāji Lūžņas ciemā. Ernests 1987. gadā uzrakstīja atmiņas par savu dzimtu, par Lūžņas zudušajām mājvietām un iedzīvotājiem.
Kōrand Kuoštrõgõl. Pierrõ mēr aigḑi um tund mingi Matš ja īend Matsõl jelām. Sīestõ ka Mats nim. Sēta Košragā. Pēc mēra laikiem ir ieradies viens Mačs un palicis Mačos uz dzīvi. No tā arī Maču nosaukums.
Tilmači ir viena no divām 1731. gada kontribūciju grāmatā Košragā minētajām sētām, kuru apsaimniekotāji bija Tille Matsch un Andul Pēter (Anduļi). Tilmaču sētā 19. gs. saimniekoja Bernšteinu ģimene. Te 1881. gada 16. oktobrī lībiešu Jaņa un Līzes Bernšteinu ģimenē piedzima Kolkas ilggadējais skolotājs Kārlis Bernšteins. Senā Tilmaču mājvieta saglabājusies līdz mūsdienām, tā sadalīta – Tilmači un Jauntilmači.
Kalna Krustu un Lejas Krustu ciemi pastāvējuši vismaz no 18. gs. pirmās puses un atradušies starp Kolku un Melnsilu. Tuvāk Melnsilam bijuši Kalna Krusti jeb lībiski Mägkilā, tuvāk Kolkas ragam bijuši Lejas Krusti jeb Luoikkilā. Līdz mūsdienām saglabājusies apdzīvotā vieta Uši – tas ir kādreizējais Kalna Krustu ciems. Lejas Krusti kā apdzīvota vieta pazudusi 19. gs. beigās.
◆ Mägtutkam tarži, Mägtutkam tarši, Mägtutkam taršti
Tarad Meņšt mägud jūsõ Lūžõs. Lauki pie Menstu kalniem Lūžņā.
◆ Mägtutkām tarži, Mägtutkām tarši, Mägtutkām taršti
◆ Meņštõl, Meņštõl, Meņštõld
Menstes jeb Jaunābeļi, kā tie reģistrēti 1935. gada tautaskaites un 1939. gada māju sarakstā, domājams pastāvējusi jau 19. gs. beigās. Nosaukums Jaunābeļi ir pārveidojies no vārda Jaunnabeļi (tā māju nosaukusi Alvīne Veinberga), uz to norāda arī turpat netālu esošā senā Nabeļu sēta. 1939. gadā Jaunābeļu 99,65 pūrvietas apsaimniekoja lībietis Jānis Andersons ar ģimeni, viņam bija arī krietns pulks mājlopu – 1 zirgs, 9 govslopi, 5 cūkas, 26 vistas, 14 bišu saimes.
◆ Meņšt mägud pǟlõ, Meņšt mägud pǟl, Meņšt mägud pǟld
Kāngard Lūž-Piza vail. Kangari starp Lūžņu un Miķeļtorni.
◆ Meņšt mägūd pǟlõ, Meņšt mägūd pǟl, Meņšt mägūd pǟld
Kōrand Kūolkas. Sēta Kolkā.
Mežmaļi bija namdara Kārļa Nierliņa jaunsaimniecība, kuru viņš cēlis 1920.–1930. gados. K. Nierliņš Latvijas brīvvalsts laikā ir cēlis lielāko daļu Kolkas jaunsaimniecību, bija namdaris un galdnieks.
Kolceniece Ņina Dāvidsone, Mežmaļu saimniece mūsdienās: "Nierliņš Kolkā uzbūvēja daudz māju, arī savus Mežmaļus. Gatavoja zārkus un citas lietas. Par darbiem maksu galvenokārt ņēmis graudā – miltu maisus, putraimus, zivis utt. Arī dārglietas. Saimniece man stāstīja, ka Kārlis par visu gādājis, bet naudu nav viņai devis. Dārglietas esot kaut kur paslēpis. Kad Kārlis 1944. gadā nomiris, cik nav izmeklējušies, nekas nav atrasts."
Mierlauki bija neliela mājiņa starp kāpām, zeme bija iedalīta Fricim un Trīnei Rufeltiem. 1930. gados Mierlaukos sāka saimniekot Rufeltu meita Lilija ar vīru Albertu Cerminieku. 1960. gados viņi pārgāja dzīvot uz Lielirbes Graudu (Valku) mājām. Māja droši vien sabruka vai tika nojaukta.
◆ Mitsatarrõ, Mitsataras, Mitsatarast
Tara Lūž kila ležgõl; se um mitsanaigas. Lauks Lūžņas ciema tuvumā. Tas ir mežmalā.