Kōrand Kuoštrõgõl. Sēta Košragā.
Anduļi jeb Kūkiņi ir viena no senākajām Košraga sētām. 1731. gadā saimniekoja Anduļu Pēteris, 1813.–1834. g. māju sarakstā tie ir Kūkiņi (Kuhkin), 1826. g. revīzijā – saimniekoja Anduļu Klāvs, 1921. gadā – māja Andul-Kūkiņ. Anduļos vēl mūsdienās ir saglabājusies vecā apbūve. Dzīvojamo māju cēlis latviešu būvmeistars Goldšteins 1909. gadā. Vecākā būve ir klēts no 19. gs. vidus, bet rija nelielas kāpas virsotnē uzcelta 1905. gadā.
20. gs. Anduļos saimniekoja Skadiņu ģimene. Tās locekļi bija galvenie lībiešu folkloras teicēji Košragā igauņu folkloristam Oskaram Loritsam. Zinātnieks pārskatā par lībiešu folkloras vākšanas rezultātiem rakstīja: „Košraga Kūkiņi (Anduļi) ir tā vieta, kurā uz papīra uzrakstīta folklora vairāk nekā jebkurā citā lībiešu istabā.” Mūsdienu mājas īpašnieki par seno mājvietu īpaši nerūpējas.
Vigā Kūolka ležgõl. Viga Kolkas tuvumā.
Vigā Kūolka ležgõl. Viga Kolkas tuvumā.
◆ Kuodtarži, Kuodtarši, Kuodtaršti
Tarad Lūž kilās. Ne tarad ātõ kuod ležgõl, siepierast – Kuodtarad. Lauki Lūžņas ciemā. Tie lauki ir pie mājām, tāpēc – Māju lauki.
◆ Kuodtarži, Kuodtarši, Kuodtaršti
Kāla vail vanā ja ūd jag Īras. Sala starp veco un jauno daļu Lielirbē.
Zems, samērā klajš līdzenums Irbes upes labajā krastā, sāka aizaugt ar alkšņiem. Savulaik tur ganīja aitas.
Koiju sēta pieminēta jau 16. gs. Piltenes vaku sarakstā. 19. gs. sākumā Koiju saimnieks Fricis sev un ģimenei iemantoja uzvārdu Priede. Priedes te saimniekoja arī 20. gs., pēdējais saimnieks bija zvejnieks Kārlis Priede ar sievu Emīliju. Mūsdienās Koijas ir mākslinieces Ievas Maurītes ģimenes īpašumā.
Kilā Kūolka nanā jūsõ. Ciems pie Kolkasraga.
Sǟl jelīz mȯizõ izānd. Tur dzīvoja muižkungs.
Dundagas baronu Osten-Zakenu dzimtas vasaras pusmuiža Kolkā būvēta 1856./1857. gadā, jo vecā muiža Krimas kara laikā tika nopostīta. Tās vietā uzbūvēja jaunu ēku ar saimniecības būvēm – zirgu stalli un citām ēkām. 1929. gadā muižas ēkā ierīkoja Kolkasraga pamatskolu, jo vecā skolas ēka bija gaužām nolietojusies. Ēkā skola darbojās līdz 1961. gadam, kad ekspluatācijā nodeva jauno skolas ēku. Līdz 1980. gadu beigām te vēl bija skolēnu internāts un darbmācības klases. Pēc jaunās skolas uzcelšanas pusmuižas ēka ieguva Vecās skolas nosaukumu. 2001. gada aprīlī Latvijas Universitāte saņēma Zemesgrāmatas apliecību par 0,4524 ha zemes, uz kuras atrodas divstāvu mūra ēka (bijušā pusmuiža) – universitātes Bioloģijas fakultātes prakšu bāze.
Teika par Kolkasraga izcelšanos: "Vecos laikos velns ir gribējis jūŗu aizbērt ar smiltīm, no Kolkas līdz Runo salai. Tā, lai kuģi nevar braukt uz Rīgu. Dievs arī atļāvis, tikai ar norunu, ka velns var vakarā sākt nest līdz laikam, kad gailis pirmo reizi dziedās pēc pusnakts. Velns sācis nest. Pie Stiebru kalna velns ņēmis smiltis. Tur vēl tagad redzamas lielas un dziļas bedres, katr pus ceļa. Velns divi nastas aiznesis un iebēris jūŗā, kad trešo nastu nesis, tad Dumbru gailis dziedājis. Velnam bijis jāsviež nastas zemē. Tur vēl tagad redzami smilšu kalni līdz pašai Kolkai." (Kristīne Ozolzīle, Košragā, 1931. gadā; LFK 995, 23.)
Teika par zilajām govīm: "Kūolkas ragā kādreiz bi pļavs, tur bi sauss, bi milzīg veci ozoli. Tais pļavs nārs gane goujs, kas viss bi zils. Viņs ieraudzīj, ka pa kaln virs staigā viens vīriets un vien teic otrai: “Griet, dzen guojs jūrā!” Viss guojs tūlīt aizdzin, bet vien palik." (Līna Andersina, Kolkas Vizbuļos, 1962. gadā; LFK 1960, 7549.)
Vigā Kūolka ležgõl. Leb sīe vigā jūokšõb piški ūrga. Viga Kolkas tuvumā. Caur to vigu tek mazs strauts.
Vigā Kūolka ležgõl. Ka joug jūokšõb leb vigā rānda pǟl ulzõ. Viga Kolkas tuvumā. Arī upe tek cauri vigai ārā uz jūrmalu.
Kilā Sūrrāndas lǟndpūol Pitrõgt. Ciems Dižjūras krastā uz dienvidrietumiem no Pitraga.
Kūoḑi rek. Taisnais ceļš.
Andrejs Skadiņš pirmajā lībiešu lasāmgrāmatā (Kui Kuoštrõg kilā um suggõn. Ežmi līvõd lugdõbrōntõz. Tartu, 1921) par Košraga ciema rašanos raksta šādi: "Kad lībieši Vidzemē un Kurzemē bija sakauti, kāda neliela partija palikusi šeit, dzīvot blakus Kolkasragam. Dzīvojuši labi, bet ļaužu kļuvis par daudz. Viņi sākuši veidot ciemus: Melnsilu, Kolku, Vaidi, Saunagu, Pitragu, Košragu, Mazirbi, Sīkragu, Jaunciemu, Lielirbi, Pizi un Lūžņu. Pēc tam nācis mēris. Visi ļaudis nomiruši, palicis tikai Saunagā viens un Sīkragā viens. Viņi abi staigājuši, ļaužu pēdas meklēdami. Vēlējušies atrast kādu cilvēku. Kad pēdas ieraudzījuši, tad tās skūpstījuši. Pēc tam sākuši ierasties ļaudis no Sāmsalas un Somijas. Divi brāļi ieradušies Košragā. Viens bijis andelmanis, tas uzcēlis sev māju. Nu sākuši dzīvot. Šīm divām mājām vēl tagad ir nosaukumi – Anduļu sēta un Žoki."
Kōrand Pitrõgõl. Sēta Pitragā.
Vecsaimniecība, zināma no 18. gs. I puses. Lībiešu Freibergu dzimta sākusi saimniekot Kurgatos 19. gs. vidū. Mūsdienās redzamā Kurgatu māja celta 1930. gados. Savā vecsaimniecībā 1935. gadā vēl dzīvoja lībietis Augusts Freibergs ar ģimenei. Viņa saimniecība bija viena no lielākajām Pitragā. Freiberga vecāki 20. gados bija aizbraukuši uz Brazīliju. Augusts labi spēlēja cītaru, abi ar kundzi Kristīni dziedāja baptistu korī, kādu laiku viņš bija draudzes vecākais. Augusts Freibergs vēl itin labi runāja lībiski. Mūža nogalē viņš bija palicis vienīgais savā ciemā, kurš varēja sazināties dzimtajā valodā. Arī viņam tika gods būt „Pēdējam Pitraga lībietim” – kā to savā fotoportretā nodēvējis fotomākslinieks Uldis Briedis. Augusts Freibergs mūžībā aizgāja 1991. gadā.
