Viņš aizveda mani līdzi un atstāja pasaulē.   Ta vīž mi’n īņõ ja jetīz īlma pǟl.

Es atstāju suni sev.   Ma jetāb pi’ņ eņtšõn.

Es atstāju tevi guļam.   Ma jetāb sīnda ma’ggõm.

Un gudrība tiek attaisnota caur tās darbiem.   Ja kovālõz sǭb õigistõd le’b tä’m tīed.

Pēc saviem vārdiem tu tiec attaisnots.   Si’n sõnād pie’rrõ sǭd sa õigistõd.

Viņi nevar sevi attaisnot.   Ne ä’b võitõ ēņtšta vabāntõ.

Viņš ir prātīgs cilvēks.   Ta u’m mȯistli rištīng.

Viņi atteicās pieņemt ticību.   Ne kīeldizt võttõ uskõ vastõ.

Es atsakos no tā.   Ma jetāb siedā.