Es atbalstos pret sienu.   Ma nojūb vastõ sainõ.

Es nevaru pret viņu atbalstīties.   Ma äbvõi tä’m pǟlõ ti’ggõ.

Es atbalstos pret sienu.   Ma tigūb (~ nojūb) vastõ sainõ.

Es atbalstos uz spieķa.   Ma tigūb stok pǟlõ.

Viņš ar katru dienu vairāk atspirgst.   Ta jegāpǟvan jemīņ kuojābõb.

Kad brūce sāk niezēt, tad tā sāk dzīt.   Ku kațki īrgõb sõ’vlõ, si’z ta īrgõb kuostõ.

Brūce nedzīst, ja tā pārsprāgst pušu.   Kațki ä’b kuost, ku ta pōkõb lǭ’igi.

Lai atspirgst vesels!   La’z kuostāg tierrõks!

Ūdens atspīd, tā ka mirdz.   Ve’ž kolāstab, ne’i ku pāistab.

Ko tu tik daudz spoguļojies!   Mis sa ne’i je’n ēņtšta spīegiļtõd!