turp un atpakaļ jedspē’ḑõn ja tā’giž
atdot tā’giž andõ
atkāpties tā’giž astõ
atsaukt atpakaļ tā’giž kutsõ
noraidīt tā’giž likkõ
atmaksāt tā’giž maksõ
atsist tā’giž ra’bbõ
nākt atpakaļ tā’giž tūlda
atturēt tā’giž vȯidõ
Es raugos atpakaļ. Ma vaņțlõb tā’gižpē’ḑõn.
Viņš sāka šūpot kājas uz priekšu un atpakaļ. Ta īrgiz ältõ jaļgi je’ddõpē’ḑõn ja tā’gižpē’ḑõn.
Tu atpūties no ceļa. Riekstõ sa novūd.
Cilvēks atpūšas, nedaudz atvelk elpu. Rištīng novūb, võtāb rǭžki jengõ.
Atpūta ir tā, kad es atpūšos. Novāndõks u’m se, ku ma novūb.
atpūtināties ēņtšta novātõ
Kā viņš atpūtina otru cilvēku – neliek viņam darīt. Kui ta tūoizta rištīngt novātõb – ä’b pa’n tǟnda tī’emõ.
Es gribēju izsaukt to ātro palīdzību. Minā tǭ’ž kutsõ ulzõ se pakānda’b.
Viņš atradināja savu dēlu no zagšanas. Ta vȭrbtiz eņtš pūoga salāndõmõst jarā.
Teļš tiek atradināts. Vāški sǭb jarā vȭrtõd.
