svārku atloks a’m ȭlma
jakas atloks jak ȭlma
Viņa ir dabūjusi kaut ko zem atloka – viņa ir grūta. Ta u’m sǭnd midēgõst ȭlman alā – ta u’m lǟlam.
atstāj atmatā jetāb atmattõ
ir atmatā u’m atmatsõ
To atmatu uzara. Sīe atmatā kīskiz i’lzõ.
Atmata, vai tā nebija labam nolūkam? Brīmǭ, või ta i’z ūo jõvā pierāst?
dzīvot no atmiņām je’llõ mǟ’dõltõksõst
piemiņai mǟ’dõltõksõks
palikt prātā mīelõ īedõ
paturēt prātā mīelõ jettõ ~ mīelõ pānda
ienākt prātā mīelõ tūlda ~ mīelõ rabāgõ
paturēt prātā mīelsõ pi’ddõ
stāvēt prātā mīelsõ pī’lõ
būt prātā mīelsõ vȱlda
aizmirst mīelstõ jarā u’nnõ
Tas man izgāja no prāta. Se lekš ulzõ mi’n mīelstõ.
Kad kaut kas ienāca prātā, teica: man ienāca galvā. Ku midāgõst set tu’ļ mīelõ, kītiz: mi’nnõn tu’ļ pǟ’zõ.
Tas tūlīt nokritis atmuguriski lejā. Se sa’ddõn ildīņ dagāržpē’ḑõn mǭ’zõ.
nokrist atmuguriski sǟlgaņiz sa’ddõ
gulēt uz muguras sǟlgaņiz ma’ggõ
atlaisties uz muguras sǟlgaņizõl laškõ
nokrist atmuguriski sǟlgaņizõl sa’ddõ
gulēt uz muguras sǟlgaņizõl ma’ggõ
atrasties uz muguras sǟlgaņizõl vȱlda
vāciešu ienākšana Līvzemē saksād si’zzõl tu’lmi Līvõmǭlõ
Dzīvnieks apbērnojas, viņam piedzimst bērns. Lūomõz pūoigõb, läpš tä’mmõn sīndõb.
