Sõnad

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 601 - 624 no 15699 šķirkļiem

apmelot
  laimõ, smǭḑõ, sõ’ņțõ vt
(apmelot)

viņš apmelo   ta lāimõb

viņi apmelo   ne laimõbõd

Tu apmelo otru cilvēku cita priekšā.   Sa tūoizta rištīngtõ smǭḑõd tuoiz je’dsõ.

Otru apmelo, runā, kas nav.   Tūoizta sõ’ņțõb, rõkāndõb, mis ä’b ūo.

						
apmelot
  mǭņõ vt
(mānīt, apmelot)

Tu pataisi viņu cita cilvēka priekšā sliktu.   Sa mǭņõd tǟnda tuoiz rištīng je’dsõ pa slikțõks.

						
apmelotājs
  lāitaji adj
(pēlējs, apmelotājs)
						
apmēram
  mingiz adv
(aptuveni, apmēram)
						
apmetne
  godā|mǭ s
(apmetne, nometne)

Viņš bija atradis, grāvi rokot, tādu purva apmetni.   Ta vȯ’ļ lieudõn grǭvõ kouvõs seļļiz sūo godāmǭ.

						
apmierinājums
  armtõks s
(apmierinājums, apmierinātība)
						
apmierināšana
  armtimi s
(apmierināšana)
						
apmierināt
  armtõ vt
(apmierināt)
						
apmierinātība
  armtõks s
(apmierinājums, apmierinātība)
						
apmierinošs
  armtõb adj
(apmierinošs)
						
apmīļot
  ārmikšõ vt
(apmīļot)

Puisis apmīļo meiteni, viņš viņu skūpsta, viņš viņu glāsta.   Pȯis ārmikšõb neitstõ, ta tǟnda sūdlõb, ta tǟnda silāstõb.

						
apmīļot
  mīļiņtõ vi
(apmīļot)

Govs laiza savu teļu, apmīļo savu teļu.   Nī’emõ nūolõb eņtš vāškiztõ, mīļiņtõb eņtš vāškiztõ.

						
apņemt sievu
  naizõ vi
(apņemt sievu, precēties)

Vīrs ņem sievu, tad viņš precas.   Mīez võtāb nāizta, si’z ta nāizõb.

Dēls ir apņēmis sievu.   Pūoga u’m naizõn.

						
apostrofs
  apostrōf s
(apostrofs)
						
applaucēt
  īrgiņțõ vt
(noplaucēt, applaucēt)

applaucēt sēnes   sēņi īrgiņțõ

applaucēt gaļu   vȯ’zzõ īrgiņțõ

						
apprecēšanās
  mī’elõ|lē’mi s
(apprecēšanās, iziešana pie vīra)
						
apprecināt
  naitõ vt
(apprecināt)
						
aprādīt
  i’lz|nä’gțõ vt
(parādīt priekšā, aprādīt, paskaidrot)
						
aprēķināt
(a)   arrõ vt
(uzskaitīt, aprēķināt)

uzskaitīt izdevumus   tagān arrõ iļ kulūd

došanu un ņemšanu uzskaitot   tagān arrõs i’ļ āndamiz ja võtāmiz

Naudu viņš pārzināja labi un prata to skaitīt un aprēķināt.   Rǭ’dõ ta tūndiz jõvīst ja mūoštiz siedā lu’ggõ ja arrõ.

(b)   rēkõ vt
(rēķināt, aprēķināt)

aprēķināt procentus   rēkõ protsentidi

Es nepratu rēķināt.   Minā i’z mūošta rēkõ.

Cilvēks aprēķina kādas lietas: cik daudz tā, cik daudz šitā.   Rištīng rēkõb mingiži a’žḑi: ku’i je’n u’m siedā, ku’i je’n siedā.

Tāds plenderis, kas visu savu iedzīvi noplenderē, kas neko nerēķina.   Seļļi plindõrmaņ, kis plīndartõb eņtš jelāmiz jarā, kis midāgõst ä’b rēk.

						
aprēķinātais
  le’b|le’bbi adj
(vidējais, aprēķinātais)

katra zvejnieka vidējā gada izpeļņa   jegā kalāmī’e le’ble’bbi āigastpe’ļmi

						
aprēķins
  arrimi s
(rēķināšana, aprēķins)
						
aprēķins
  rēkandõks, rēkõm s
(aprēķins)
						
aprīkot ar norādēm
  laipõ vt
(apzīmēt, aprīkot ar norādēm)
						
aprīkot tīklu ar gremdiem
  vǭŗțõ vt
(aprīkot tīklu ar gremdiem)
						
aprikoze

Redzami 601 - 624 no 15699 šķirkļiem