Sõnad

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 501 - 524 no 15699 šķirkļiem

apbrīnot
(a)   brīnõ vt
(brīnīties, apbrīnot)

Teļš brīnās par vārtiem, kā tiem [~ tur] var tikt cauri.   Vā’ški brīnõb vǟridi, kui sǟ’l võib le’bbõ sǭdõ.

(b)   imātõ vt
(apbrīnot)
						
apbrīns
  i’mli s
(apbrīns)

Viņi izpelnījās apbrīnu.   Ne peļīzt i’mlizt.

						
apburt
  võ’ltõ vt
(noburt, apburt)

Tas maizes kukulis ir bijis noburts.   Se lēbakukīļ u’m vȯnd võ’ltõd.

						
apciemot
  kilāstõ vt
(apciemot)
						
apcietinājumā
  vizās adv
(apcietinājumā)
						
apcietināt
  vi’zzõ võttõ v com
(apcietināt, saņemt ciet)
						
apcietinātājs
  vi’zzõ|võtāji s
(apcietinātājs)
						
apdāvināts
  talāntli adj
(apdāvināts, talantīgs)
						
apdegulis
  tungõl s
(pagale, apdegulis)
						
apdegums
apdomāt
  mõttõltõ vt
(pārdomāt, apdomāt)

Es to lietu apdomāju.   Ma siedā a’žžõ mõttõltiz.

Tā ir mana pārdomātā lieta vai mana pārdomātā doma.   Se u’m mi’n mõttõltõd ažā või mi’n mõttõltõd mõtkõz.

						
apdomāt
  le’bbõ mõtlõ, tagān mõtlõ v com
(apdomāt, pārdomāt)
						
apdraudēt
  ädāstõ vt
(apdraudēt)
						
apdrošināšana
  višīņtõks s
(apdrošināšana)
						
apdrošināt
(a)   drū’ošiņțõ vt
(apdrošināt)

Cilvēku apdrošina, ja viņš nonāk postā, tad saņem īpašu maksu.   Rištīngtõ drū’ošiņțõb, la’z ta läkkõ pūoštõ, si’z sǭb īpiž maks.

(b)   višīņtõ vt
(apdrošināt, nodrošināt)
						
apdullis
  ūrmastõn, ūrmatõn adj
(apdullis)

Paliek dulls, apdullis, noguris.   Īeb du’llõnõks, ūrmastõnõks, vä’zzõnõks.

						
apdullt
  jūrmatõ, ūrmatõ vi
(apdullt)

kļūt apdullušam   jūrmatõnõks īedõ

Ja cilvēks ir apdullis, noguris, mētājas uz vienu pusi, uz otru pusi, grīļojas savā nodabā.   Ku rištīng u’m jūrmatõn, vä’zzõn, piekslõb ī’dõ pūolõ, tuoizõ pūolõ, lūoilõb ī’žeņtšõks.

						
apdullums
  jūrmatõks s
(apdullums)
						
apdzira
  mõtsā|āinad s
(apdzira)
						
apdzīvot
  je’llõ vi
(apdzīvot)

lībiešu apdzīvotā teritorija   līvližist i’ļļõ je’ltõd teritorij

						
apelsīns
apelsīns (auglis)
  appõlsin s
(apelsīns (auglis))
						
apetīte
  sīemiz|tǭ’mi s
(ēstgriba, apetīte)

Atņēma ēstgribu.   Sīemiztǭ’miz võtīz jarā.

Cilvēkam nav ēstgribas.   Ä’b ūo rištīngõn sēmiztǭ’mizt.

						
apgādība
  brīv|lēba s
(brīvā maize, apgādība)
						
apgādnieks
  lēba|izā s
(apgādnieks)
						

Redzami 501 - 524 no 15699 šķirkļiem