Sõnad

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 1801 - 1849 no 16043 šķirkļiem

e’ḑḑi||tubā s *19
  priekšistaba
	


						
e’ḑḑi||tutkām s *151
  priekšgals

Saksād sǭtizt līvlizt suodāvä’g eḑīztutkāmõ.   Vācieši sūtīja lībiešus uz karaspēka priekšgalu.

	


						
eḑīz||mīez s *0 C_LELS-1
  priekšsēdētājs
	


						
eḑīz|rīndali s *188
  pirmrindnieks
	


						
eḑīz|tutkām s *151 C_LELS-9
  priekšgals
	


						
ē’ḑmõz s *173’
  apģērbs
	


						
ē’ḑõ vt ¤53a’
  ģērbties

mǭ’zõ ē’ḑõ   noģērbties

ǭ’rõnd immõr ē’ḑõ KK78a36   pārģērbties

ǭ’rõnd sälgõ ē’ḑõ KK78a36   uzģērbt drēbes mugurā, apģērbties

Sūr läpš ī’ž ē’ḑõb.   Liels bērns pats ģērbjas.

Ē’ḑõn sīndõb, ē’ḑõn kūolõb, pǭļazt matāb? J15   Apģērbts piedzimst, apģērbts nomirst, pliku glabā?

	


						
e’ḑštõ vt ¤53’
  pārstāvēt
	


						
ē’ḑtõ vt ¤53’
  ģērbt, apģērbt

ēņtšta ē’ḑtõ   apģērbties

immõr ē’ḑtõ   pārģērbt

vi’zzõ ē’ḑtõ   saģērbt

Ku ē’ḑtõb, si’z viedāb ǭ’rõnd sälgõ. KK78a36   Kad ģērbj, tad velk drēbes mugurā.

Ma ē’ḑtõb lapstā vi’zzõ (~ ǭ’rõnd si’zzõl). KK78a36   Es apģērbju bērnu (~ ieģērbju drēbēs).

Jemā ē’ḑtõb lapstā.   Māte ģērbj bērnu.

	


						
Eḑvāļa l *0
(küla)   Ēdole
	


						
efēj s *121
(Hederae helix)   efeja  EIIIf
	


						
efekt * s *136
  efekt
	


						
e’ggiļ adv
  vakar

E’ggiļ ma vȯ’ļ mie’rsõ.   Vakar es biju jūrā.

	


						
e’ggõ vi ¤29
  elst, tusnīt
	


						
E’ggõl l *0
(talu)   Egļi
	


						
E’ggõl takā l com
(tee)   Egļu taka, Egļtaks
	


						
Īra

Kājnieku ceļš no Lielirbes līdz Egļiem.

e’ggõl-pū’gõl adv
(a)   elšot pūšot (b)   pa galvu, pa kaklu
	


						
Ēgipt l *0
(riik)   Ēģipte
	


						
e’gļi adj *187’
  vakarējs, vakardienas-

e’gļi pǟva   vakarējā diena

Jemā kūjastõb e’gļiži lešti.   Māte žāvē vakardienas butes.

	


						
e’gļõ adv C_LELS-8
  vakar
	


						
eikalipt s *136
(Eucalyptus)   eikalipts  EIIIf
	


						
eiro s *0
  eiro
	


						
Eirop l *122
(ala)   Eiropa
	


						
eiropli * s *187
  eiropietis
	


						
eitliji adj *176
(a)   mainīgs

eitliji āiga   mainīgs laiks

eitliji tūļ   mainīgs vējš

(b)   nepastāvīgs

eitliji rištīng   nepastāvīgs cilvēks

	


						
eitlõ vt ¤54
  mētāties
	


						
  mest, mētāt

karrõ eitõ 79/3   kauties

kivīdõks mǭ’zõ eitõ Jh8.5   nometāt ar akmeņiem

ki’vvõ eitõ   mest akmeni

kū’jõ eitõ   mest kaudzi

lūomõ eitõ   mest tīklus [~ lomu]

mu’ddõ eitõ   mēslot ar jūras mēsliem

rǭgidi eitõ   samest žagarus

võrgidi eitõ   mest tīklus

leibõ eitõ ǭ’jõ   iegrūst maizi krāsnī

kä’dkõks eitõ   atmest ar roku

je’ddõ eitõ   pārmest

ulzõ eitõ   izmest

Pi’ņ, nī’emõ, i’bbi – ne ētizt karrõ.   Suns, govs, zirgs – tie meta spalvu.

Kanā ētab kǭridi.   Vista met spalvas.

Meynard sīegid ä’b ēta jarā eņtš je’ddõvõtāmiz. IK5   Meinards tomēr neatmet savu pasākumu.

	


						
  celt, dibināt

Brõkšā kǭrandt vȯļļi eitõn ikš rūotšli.   Brikšu mājas esot cēlis kāds zviedrs.

Pent ētiz eņtš kǭrand kilā lǟnd tutkāmõ.   Pents uzcēla savu māju ciema dienvidu galā.

	


						
(a)   mesties

ī’dõku’bbõ eitõ   samesties kopā

pitkāliz eitõ   mesties garšļaukus

Kakš rištīngtõ ētabõd ī’dõku’bbõ.   Divi cilvēki sametas kopā.

Nī’emõ ētiz.   Govs izmetās.

(b)   mesties, kļūt

aļļõks eitõ   sazaļot

irm eitõ   mesties bail

kīebi eitõ   mesties karsti

kīlma eitõ   mesties auksti

piļļizõks eitõ   apmākties

pi’mdõks eitõ   satumst

vaļmõks eitõ   nogatavoties

Ȭ’dõg ētab pi’mdõks. 86.39   Vakars satumst [~ metas tumšs].

Tä’mmõn eitõn ne’iku irm. J11   Viņam sameties tā kā bail.

Īrgõb eitõ kīlma.   Sāk mesties auksti.

Tä’mmõn ētiz rujā kilgõ. 86.39   Viņam piemetās slimība.

(c)   iemesties

Boŗīd ētabõd liestād si’zzõl.   Tārpi iemetas butēs.

(d)   plaukt

lī’edõd ētabõd Mk13.28   lapas plaukst

	


						
eitõks * s *193
  iestāde
	


						
eitõltõ 1 vt ¤53a
  mētāt, mētāties

laigāld eitõltõ   izmetāt

Ta eitõltõb rǭ’dõ.   Viņš mētājas ar naudu.

Ma eitõltõb lä’bḑizt.   Es mētāju lāpstu.

Mis sa eitõltõd a’žḑi! 86.39   Ko tu izmētā lietas?

	


						
eitõltõ 2 vt ¤53a
  vārtīties

Panāb mǭ’zõ, ēņtšta eitõltõb ne’iku i’bbi. KK78a36   Noliekas zemē, vārtās kā zirgs.

Lapst ēņtšta eitõltõbõd. KK78a35   Bērni vārtās.

	


						
  paliekošs  Hb13.142.
	


						
eklēr s *151
  eklērs
	


						
ekonomij s *121
  ekonomija
	


						
ekonomik s *136
  ekonomika
	


						
ekonomli * adj *0
  ekonomisks
	


						
ekonomlistiz adv
  ekonomiski
	


						
ē’kõrtõ vt ¤53’
  tamborēt
	


						
ē’kõrtõb|nõ’ggõl s *219’
  tamboradata  KK75.2
	


						
ē’kõrtõks * s *0
  adījums
	


						
ekrān * s *127
  ekrāns
	


						
eksām s *151
  eksāmens
	


						
eksāminīerõ vt ¤49
  eksaminēt

Rektor īrgiz tǟnda rūotš kīelkõks eksāminīerõ. J67   Rektors sāka viņu zviedriski eksaminēt.

	


						
eksemplar s *126
  eksemplārs  LVLR
	


						
eksistīerõ * vi ¤49
  eksistēt
	


						
ekskursij s *121
  ekskursija
	


						
eksonīm s *0
  eksonīms
	


						
eksõld s *219
 etn.   ekseļi
	


						
eksõl|kast s *80
 etn.   ekseļmašīna

Eksõlkast, sǟ’l u’m tegīž strīkõmõst siedā duņtšõ. KK78   Ekseļmašīna, tur ir atkal jātrin tas nazis.

	


						

Redzami 1801 - 1849 no 16043 šķirkļiem