sǭriz lǟ’dõ
Jǭsõ pa’ņ eņtš vizād sǭradõks tä’mmõn i’ļ pǟ.
Tä’mmõn u’m sǭra pǟsõ.
Ku’bbõsǭmi vȯ’ļ seļļi, ku mēg pigā lekšmõ sǭriz.
Ta sǭ’rgõb eņtš nǭ’gõ.
Ta sǭ’rgõb sīnda mi’n je’dstõ.
Ta sǭ’rgõb flintõks, kui ä’b lask set.
Ūrga Kūolkas. Strauts Kolkā.
Kōrand Kūolkas. Sēta Kolkā.
Viena no senākajām Kolkas sētām. 1779. gadā Upes vietas saimnieks bijis Upes Mārtiņš. 1801. gadā Irbes baznīcas metrikas datos parādās ieraksts "Sārnita jeb Upes vietas saimnieks Bērtulis". Laika gaitā sēta ir vairākas reizes mainījusi vārdu. 19. gs. sastopami četri tās nosaukumi – Upes, Upesvagari, Sārnici, Sārnasti. Vismaz no 1848. gada Sārnastu saimnieki bija lībiešu dumpja vadoņa Nika Šuberga tēvs Didriķis ar sievu Trīni. Arī pats galvenais nemiernieks Nika dzīvojis Sārnastos. Pēc nemieru apspiešanas Didriķis Šubergs saimnieka godu Sārnastos zaudēja. Liekas, ka viņš bija pēdējais šīs sētas saimnieks, jo turpmākie ieraksti baznīcas grāmatās stāsta tikai par vaļinieku ģimenēm Sārnastos. 20. gs. sākumā tā bija Dundagas barona rentes māja, kurā dzīvoja krietns pulks ļaužu. 1923. gadā Sārnastos dzīvoja piecas ģimenes. 1935. gadā stāvoklis Sārnastos bija būtiski izmainījies. Četri mājas rentnieki bija ieguvuši savas jaunsaimniecības un saimniekoja tajās. Sārnastu vārdu saglabāja Dmitrija Zvirgzdiņa dēla Aleksandra jaunsaimniecība, kura palika vecajā vietā. Sārnastu mājvietā Zvirgzdiņu dzimtas pēcnācēji mitinās gandrīz gadsimtu, tur dzīvo jau piektā paaudze.
Ūrga – jūokšõb Rūogst vigāst ulzõ. Strauts – tek ārā no Rokstvigas.
jarā sǭtõ
riek pǟl sǭtõ
skūolõ sǭtõ
ulzõ sǭtõ
sīlmadõks sǭtõ
Ta sǭtiz mīnda si’n jū’rõ, tu’ļ ī’ž ka īņõ.
Krī’evõz sǭtiz pǟgiņ ro’vžti ulzõ je’dspē’ḑõn.
Kus so’vvõ, sǟ’l u’m tūlda.
Ma tī’eb ī’d so’v.
Ta õ’ŗštõb pi’ņņõ sovāks.
vǭļikštõks|sovā valitsuskepp ▫ valdnieka varas zizlis
La’z ta so’vdõg ja kuijõg.
