Ta tu’ļ mä’d sidāmtõ.
Te’i kilā sidāmtõ sūr je’l.
Pemp sidāmtõ at seļļizt kāngard.
Mi’n tubā u’m kilā sidāmtõ.
ku’bbõ si’ddõ
vi’zzõ si’ddõ
šǭ’võ vi’zzõ si’ddõ
Ta sidīz ibūkst ku’bbõ.
Sidā sīlmad vi’zzõ ne’i, ku ta ä’b nǟ!
Sidīzt kädūd sǟlga tagān vi’zzõ.
Ta u’m ne’iku vi’zzõ si’dtõd sīņõ.
Sudrabvītoli (Sidrabvītoli) bija jaunsaimniecība, uzbūvēta 1920. gadu beigās vai 1930. gadu sākumā. 1935. gadā tur dzīvoja lībieša Eduarda Volganska ģimene, kā arī viņa māte lībiete Ķērste Volganska (1857). Eduards bija koktirgotājs, viņam Ventspilī bija 1923. gadā reģistrēts kopuzņēmums. 1940. gada augustā E. Volganska ģimene pārcēlās uz Dundagas Zeltām. Iespējams, ka pārmaiņas bija saistītas ar padomju okupāciju, jo viņa uzņēmumu 1940. gadā nacionalizēja. 1942. gadā Eduards mēģināja Sidrabvītolus pārdot. 1949. gadā Eduards Volganskis ar sievu Līnu tika izvesti uz Sibīriju. Padomju okupācijas gados Sidrabvītolos kādu laiku bija robežsargu zastava. Pēc robežsargu pārcelšanās uz Jaunciemu mājā apmetās zvejnieka Dāvida Ernštreita ģimene. D. Ernštreits māju no ciema padomes atpirka, un mūsdienās tur mitinās viņa pēcnācēji.
sī’ḑš ja sǟ’l
Ku ä’b ūo sī’ḑš, si’z sǟ’l.
Ne’i vä’ggi jõvīst ä’b vȯļļi, kui sīḑšõ rõkāndõbõd.
sī’ḑšt u’m nǟ’dõb, ku ...
Ma u’m sī’ḑšt perīņ.
švakkõ sīedõ
Sǭb lemḑi sīedõ.
Ta sīeb ma’g tǟ’dõks.
Ta sei ulzõ sīe sīemnāiga.
Ta sīeb eņtšõn a’mmõ si’zzõl.
Sīeb ne’iku nǟlgali, ku ä’b vȯlks sīedõ nǟ’nd.
Ta sīeb pitkād ambõdõks – ta sīeb, ku ä’b ūo tǭ’mõst, ku ä’b smek.
Ta sīeb amā sūkõks (~ sūr sūkõks; ~ sū täuž).
Ī’ž ä’b sīe ja tuoizõn ka ä’b ānda.
Mīez sei sīe naiz pierzgõ.
