Pitrõgõl. Amūstiz um vȯnd sūr mõtsās palāmi. Pitragā. Sen ir bijis mežā liels ugunsgrēks.

Nīt Pitrõg ležgõl. Pļava Pitraga tuvumā.

Vigā Sǟnag ležgõl. Viga Saunaga tuvumā.

Edgara Sīļa veidotā Košraga vietvārdu sarakstā norādīts, ka Mazsīpoli ir mazistaba, kas minēta 1896. gadā.

Viga Piza kilas. Viga Miķeļtorņa ciemā.

Mazgalnieku sēta zināma kopš 19. gs. sākuma, saistīta ar lībiešu Klestrovu ģimeni. Pēc Otrā pasaules kara māju pārņēma padomju armija.

◆ Piškiz Beļțõl, Piškiz Bēļțal, Piškiz Bēļțald

Kārand Lūž kilas. Sēta Lūžņas ciemā.

Beltu sēta ir viena no vecākajām sētām jūrmalā. Zināma no 1713. gada. Lūžņas Beltu saimnieks Janis ar sievu Proni pieņēma Beltu uzvārdu, dzimta ļoti sazarojās. Laika gaitā izveidojās Mazbelti un Dižbelti. 19. gs. vidū Mazbeltos saimniekoja Andrejs Lindenbergs (1819) ar Līzi (dz. Belte, 1817). 1920. gadā Mazbeltos saimniekoja Andreja un Līzes Lindenbergu mazmeita Marija ar vīru Didriķi Leiti.

Lūžņa bija pirmais lībiešu jūrmalas ciems, kurā 1920. gada jūnija sākumā ieradās profesors Lauri Ketunens ar studentu Oskaru Loritsu. Mājvietu viņi atrada Mazbeltu sētā. Didriķis un Marija Leiti bija arī aktīvi lībiešu valodas teicēji abiem pētniekiem. Pēc saimnieka nāves māja pārgāja ciema padomes īpašumā, to pārdeva. Ap 1999. gadu vēl varēja pamanīt mājas drupas.

◆ Piškīz Beļțõl, Pišīz Bēļțal, Piškīz Bēļțald

Nītõd Vaid ležgõl. Pļavas Vaides tuvumā.

◆ Piškiz Dūtšõl, Piškiz Dūtšõl, Piškiz Dūtšõld

Kārand Lūž kilas. Sēta Lūžņas ciemā.

◆ Piškīz Dūtšõl, Piškīz Dūtšõl, Piškīz Dūtšõld

Mazdūči zināmi no 19. gs. II puses. 1881. gadā tur saimniekoja Ansis Čiekurs ar sievu Mariju. Viens no vecā Čiekura dēliem bijis 1905. gada revolucionārs, bet paspējis aizbēgt uz ārzemēm, pirms viņu noķēra. Vecais saimnieks nomira Pirmā pasaules kara laikā. Kādu laiku Mazdūčos saimniekoja Čiekura otrs dēls, tad māju pārdeva. Arī jaunais saimnieks nebija veiksmīgs, banka māju pārdeva tālāk. To nopirka Augusts Apšiņš. Viņš uzbūvēja jaunas ēkas. 1978. gadā tās nodega, tikai dzīvojamā ēka palika pusdegusi. To atjaunoja.

◆ Piškiz Kāpõl, Piškiz Kāpõl, Piškiz Kāpõld

Kārand Lūž kilas; amatli nim Kārand, rovzt sūs Piški Kāp, nei kui vuoļ ežmõks. Sēta Lūžņas ciemā; oficiālais nosaukums Kārand, tautas mutē Piški Kāp, kā bijis vispirms.

◆ Piškīz Kāpõl, Piškīz Kāpõl, Piškīz Kāpõld

Nītõd Irail. Pļavas Mazirbē.

◆ Pitammõ, Pitams, Pitamst

Sūo Lūž kilas Dēliņ kārand jūs; se’m tägiž seļļi sūo sǟl Dēliņ pūol. Purvs Lūžņas ciemā pie Dēliņu sētas; tas ir atkal tāds purvs tur, Dēliņu pusē.

◆ Pitamkāngar pǟlõ, Pitamkāngar pǟl, Pitamkāngar pǟld

Kāngar Lūž kila ležgõl. Kangars Lūžņas ciema tuvumā.

Vȯļ Pitrõg riek. Bija Pitraga ceļš.

Tarā Kuoštrõgõl. Kuolm kõrd nei pitkā, kui laigā. Lauks Košragā. Trīskārt tik garš, cik plats.