Sõnad

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 9851 - 9899 no 16043 šķirkļiem

pierā|sūoļ s *200
 anat.   taisnā zarna
	


						
pīerõ vi ¤49
  apgriezties

immar pīerõ   apgriezties

	


						
pīer|pǟva s *24
  saulgrieži
	


						
pie’rri adj *182’
  līdzīgs

izā pie’rri KK77 a   līdzīgs tēvam

jemā pie’rri KK77 a   līdzīgs mātei

	


						
pie’rriji s *176’
  mantinieks

īņi|pie’rriji kaaspärija ▫ līdzmantinieks

	


						
pie’rrõ 1 vt ¤29
  mantot  1Kr15.50
	


						
pie’rrõ 2 adv
  vēlāk

Pie’rrõ sõ’vlõb, kui sa kīskõks nǭ’gõ kațki.   Vēlāk niez, [it] kā tu plēstu ādu pušu.

	


						
pie’rrõ 3 prp
  pēc

pie’rrõ lȭinagstaigõ   pēcpusdienā

pie’rrõ siedā, ku…   pēc tam, kad…

Ma lekš jarā pie’rrõ sīnda. KK78a41   Es aizgāju projām pēc tevis.

	


						
pie’rrõ 4 pop
(a)   atbilstoši

sīe kēra pie’rrõ   atbilstoši šim rakstam

sīe pie’rrõ   saskaņā ar to

Se u’m mi’n mīel pie’rrõ.   Tas ir man pa prātam.

(b)   līdzīgi

Ta u’m eņtš jemā pie’rrõ. KK77 a   Viņš ir atsities mātē [~ pēc mātes].

(c)   pēc

kimgõn lūom pie’rrõ J22   pēc desmita lomu

rǭz āiga pie’rrõ J10   pēc neilga laika

kǭ’d nädīļ pie’rrõ   pēc divām nedēļām

	


						
pie’rrõ|lȭinagst|āiga s *33
  pēcpusdiena
	


						
pie’rrõ|lȭinagst|āigali adj *188
  pēcpusdienas-
	


						
pie’rrõ|lȭinagst|aigi adj *184
  pēcpusdienas-

pie’rrõlȭinagstaigi keņžlimi   pēcpusdienas pastaiga

	


						
pie’rrõ|pē’ḑõn adv
  vēlāk
	


						
pie’rrõ|suodā adj
  pēckara
	


						
pie’rrõ|suodā|āigali adj *188
  pēckara laika-
	


						
pie’rrõ|suodā|aigi adj *184
  pēckara laika-
	


						
pīerslõ vi ¤54
  pirst  EIIIa
	


						
pīertõ vt ¤53a
  griezt riņķī, grozīt

Ta pīertõb neitstõ.   Viņš griež riņķī meiteni.

	


						
pierz s *114
  dibens

Ta rabīz pȯisõn joutõks i’ļ pierz (~ pi’ds pīerzta; ~ vastõ pīerzta). KK78.3   Viņš iesita zēnam ar vicu pa dibenu.

	


						
pierz|jālga s *34
(a) (Aythya marila)   ķerra (b) (Podiceps)   dūkuris  85/1 (c) (Gavia)   gārgale  86/6
	


						
pierzliz adv
  uz dibena
	


						
pierz|raigā s *20
 anat.   sēža  79/4
	


						
pīeskõd s *131
  krūmājs, brikšņi
	


						
pietāj s *211
  melis, melkulis, krāpnieks
	


						
  melis
	


						
pietāmi s *188
  krāpšana, blēdība
	


						
pietk s *131
  paniņas
	


						
pietli adj *187
  melīgs, viltus

pietli tapārnikā At6.13   viltus liecinieks

	


						
piettõ vt ¤19
(a)   krāpt, mānīt

jarā piettõ 2Pt2.14   piemānīt

Ta pietāb mīnda. KK78b16   Viņš mani krāpj.

(b)   melot  KK78

Ta pietāb siedā mi’nnõn.   Viņš to man melo.

Ta ne’i je’nnõ pietāb ku irm u’m kūldõ. KK78b16   Viņš tik daudz melo, ka bail ir klausīties.

Pietāb ne’i, ku mittõ sīlmad ä’b likkõt. KK77 a   Melo tā, ka ausis [~ acis] nekustās.

Ta pietīz tä’m pǟl. KK78b16   Viņš apmeloja viņu.

Ku mi’nnõn u’m kītõmõst, mi’nnõn u’m pietāmõst.   Ja man ir jāsaka, man ir jāmelo.

Kis pietāb, võib vālda mustāks tī’edõ. KK78b16   Kas melo, var baltu padarīt melnu.

Ta pietāb ne’i, ku sū vǟndab. KK78b16   Viņš melo tā, ka mute pinas.

Pietāb ne’iku pi’ņ. KK77b   Melo kā suns.

	


						
pietūks s *191
(a)   viltus, krāpšana

pietūksõks   ar viltu

(b)   meli

Alā rõkānd pietūkstõ! KK77 a   Nemelo [~ nerunā melus]!

(c)   mēlnesība (d)   izvirtība  1Ro24
	


						
pietūks|vǭnastiji s *176
  zvēresta lauzējs  1Tm1.10
	


						
piezā s *25a
(a)   ligzda

pie’zzõ tī’edõ   vīt ligzdu

Mēg tīemõ eņtšõn pie’zzõ. KK77 a   Mēs taisām sev ligzdu.

Līndõd tīebõd pe’žḑi.   Putni taisa ligzdas.

(b)   metiens

pȯrzõd piezā KK77 a   sivēnu metiens

	


						
piezā|munā s *18
  padēklis
	


						
pie’zdõb|mašīn s *151
  veļas mašīna  VS37
	


						
piezdõb|pulvõr * s *220
  veļas pulveris
	


						
piez|ǭ’rõnd s *219’
  veļa
	


						
pie’zzõ vt ¤29
  mazgāt

ēņtšta pie’zzõ   mazgāties

pū’dõks pie’zzõ   nomazgāt tīru

siļmi pie’zzõ   mazgāt acis

Ma piezūb ke’žži, siļmi, jaļgi, ǭ’riņi, pȭrandtõ. KK78   Es mazgāju rokas, acis, kājas, drēbes, grīdu.

	


						
pi’g s *72
  piga  EIIIa
	


						
pigā 1 adv
  drīz

Tūļi āiga tīeb mǭd kūjaks vä’ggi pigā. V13.5.34   Vējains laiks ļoti drīz padara zemes sausas.

	


						
  gandrrīz
	


						
pigā|tagā adv
  gandrīz
	


						
pigīm adv
  drīzāk
	


						
pīgõz s *172
  zobs, zars

rejā pīgõz   grābekļa zars

kem pī’gõz   ķemmes zobs

kõidõ pī’gõz   šķieta zobs

	


						
  piķis
	


						
  šķēps, pīķis

pīkidi murdõ   lauzt šķēpus

	


						
  sālījums

Sīedõb pierāst sīļkõd ja liestād sǭbõd kȭlbatõd pīksõ sūoldõd, kūjastõd ja ūdtõd peppiņdõks. E ID   Uzturā reņģes un butes tiek lietotas sālījumā sālītas, auksti kūpinātas un karsti kūpinātas.

	


						
pīk|ētami s *118
  sķēpmešana
	


						
pīk|fal s *123
 mar.   pīķfalle

Pīkfal nustīz gaffõlt tutkām jūst, pī’liz pardõs toļ immõr   Pīķfalle cēla gafelburu pie gala, stāvēja uz borta ap dulli.

	


						
pīki s *187
(Perdicinae)   irbe

mõtsā|pīki laanepüü ▫ mežirbe;

nurm|pīki põldpüü, nurmkana ▫ laukirbe

Pīkiži u’m īend veitõks.   Irbju ir palicis maz.

	


						
pikīņțõ vt ¤53a
  piķot

Pikīņțõb mingizt a’žžõ vi’zzõ pikkõks. KK78b14   Aizpiķo kādu lietu ar piķi.

	


						

Redzami 9851 - 9899 no 16043 šķirkļiem