Lībiešu-latviešu-igauņu vārdnīca

Produkcijas vide (prod user)

Sõnad

Päp|lǭnd nīt l com

⭡ Irē

Päp|lǭņtš l *143

⭡ Irē

Nīt Irāj ležgõl. Pļava Mazirbes tuvumā.

Päp|mä’g l *0 C_LELS-8

(mägi) Pepmegi

⭡ Sīkrõg

Päp|mä’g jo’ug l com *75

(oja) Pepmegu strauts

⭡ Sīkrõg

Päp|mä’g nīt l com

(niit) Pepmegu pļava?

⭡ Sīkrõg

päp|mȯizõ s *118

mācītājmuiža

pǟ|pȯdūd s *76

galvas sāpes EIIIc

Päp|tīlda l *0

⭡ Va’id

◆ Päptildõl, Päptīldal, Päptīldald

Nīt Vaid ležgõl. Nänt āigastõd vȯļ päppõn. Pļava Vaides tuvumā. Tos gadus bija mācītājam.

pǟ’rkiņ s *223’

(a) (Sinapis arvensis) tīruma sinepe 85/5 (b) (Erysimum cheiranthoides) parastā pērkonene (c) (Barbarea) zvērene

pǟrla s *46

pērle

●

Spī’ḑij pǟrla, a’mmõ krāsõ ta laistõ. KK77 a Spīdīga pērle, visās krāsās tā laistās.

pǟrl|kanā s *18

(Numida meleagris) pērļvista E I

pǟrl|muttõr s *220

perlamutrs

pǟrlõz s *172

pērle

♦

pǟrlidi sigādõn je’ddõ eitõ bārstīt [~ mest] cūkām pērles priekšā

pǟrna s *35

(Tilia cordata) liepa

●

Ma tuoi Būdnikā oukst kim pärnõ. Es atvedu no Būdnieka bedres desmit liepas.

Mä’d kǭrand immar kazābõd pǟrnad. Ap mūsu sētu aug liepas.

Mä’d rāndas u’m veitõ peŗni. Mūsu jūrmalā ir maz liepu.

Pǟrnad kõ’ur l com

⭡ Īra jo’ug, Pizā

≪ Pǟrnad|ki’ur, Pǟrnad|ki’urõ

Pǟrnad|ki’ur l *0

⭡ Īra jo’ug, Pizā
≫ Pǟrnad kõ’ur

Pǟrnad|ki’urõ l

⭡ Īra jo’ug, Pizā
≫ Pǟrnad kõ’ur

Kazzõnd pǟrnad. Augušas liepas.

Pǟrnad|kõ’ur l *0

⭡ Īra, Īra jo’ug

pǟrnapnikā s *41

pērnavietis

Pǟrnov l *210

(linn) Pērnava

pǟ|rǭ’ s *13

galvasnauda

pärsōn s *127

persona

♦

sūrd outōmašīnd jemīņ pärsōnõdõn E IE lielas automašīnas vairākām personām

pärsōn kōd ^* term

personas kods

pärsōn tapārtõks ^* term

personas apliecība

pärsōnli ^* adj *187

personisks

pärsōn|ni’m s *76

personvārds

pǟst adv

no galvas

●

Sieda loulõ ta mūoštab pǟst. To dziesmu viņš prot no galvas.

pästāji s *175

(a) glābējs (b) pestītājs

pästāmi s *188

(a) glābšana

♦

pästāmiz kuo’ig E IE glābšanas kuģis

(b) pestīšana Lk1.68

pästāmõt adj *126

neglābjams

pästõ vt ¤18

(a) glābt

♦

Pästā, mis ve’l pästõ sǭb. Glāb, kas vēl glābjams.

(b) atbrīvot, atlaist

♦

mǭ’zõ pästõ atsiet

vāldiž pästõ atlaist vaļā

ibīzt pästõ izjūgt zirgu

vāldiņ pästõ 8Ro21 atsvabināt

●

u’m lǟ’mõst pästām pi’ņ vāldiņ. KK78b22 Ir jāiet palaist vaļā suns.

Pästām ibīz rattõd je’dstõ jarā. KK78b22 Izjūdzam zirgu no ratiem.

Ȭ’dõn pästāb jālgad mǭ’zõ. KK78b22 Vakarā noauj kājas.

pätā|jālga s *34

pleznukāja

pǟ|ti’gmõd s *147

galvas smadzenes

pǟtiji s *176

pētnieks

> tuņšliji

pǟtimi s *188

pētīšana, pētniecība EA

pǟtõ vt ¤53’

galvot

pǟtõm s *152

pätš intj

pļukt

●

Ta sīļgiz mi’n gī’mõ pätš. KK77 a Viņš iespļāva man sejā pļukt.

pǟ|tuoimiji ^* s *176

galvenais redaktors

pǟ|tutkām s *151

galvgalis

päuvõ adv

pǟva s *24

(a) diena

○

pǭlandõks|pǟva palvepäev ▫ lūgšanu diena;

rišt|pǟva ristipäev, taevaminemispüha ▫ Krusta pacelšanas diena, Debesbraukšanas diena

♦

pǟva le’bbõ cauru dienu

pǟvast päuvõ diendienā

sieldõ pǟva āigal gaišā dienas laikā

pǟviņ pa dienām

ī’ds knaššõs pǟvas vienā skaistā dienā

mustād pǟvad pierāst nebaltām dienām

jõ’vḑi päuvḑi nǟ’dõ redzēt labas dienas

nūorši päuvši jaunībā, jaunības dienās

va’ņši päuvši J81 vecumā, vecumdienās

●

Amād pǟvad at jumāl pǟvad. Visas dienas ir dieva dienas.

Tä’m pǟvad at lu’gdõd. KK77 a Viņa dienas ir skaitītas.

Tä’m pǟvad attõ tǟdõd, attõ ku’bbõ lu’gdõd, lu’g täuž. KK77 a Viņa dienas ir pilnas, ir saskaitītas, skaits ir pilns.

Ku sa jelād, si’z sa vēl pǟgiņ päuvḑi nǟd. KK77 a Kad tu dzīvosi, tu vēl daudz dienu redzēsi.

(b) saule

♦

pǟva mǭ’lē’mi saules riets

seļļizt, mis ä’b ūo pǟva allõ KK77 a tādu, kas nav zem saules

sieldõ ne’iku pǟva KK77 a skaidrs kā diena

sieldõ ne’iku pǟva KK77 a gaišs kā saule

●

Pǟva pāistab. Saule spīd.

Pǟva kārgõb. Saule lec.

Pǟva lǟ’b lūojõ. Saule riet.

Pǟva kitāb. Saule karsē.

Pǟva lekš vi’zzõ. KK78 Saule aizgāja aiz mākoņiem [~ ciet].

Pǟva u’m vizās. KK78 Saule ir aiz mākoņiem [~ ciet].

Pǟva tu’ļ pīla aldõst ulzõ. KK78 Saule iznāca no mākoņu apakšas.

Ta istīz tubā kilgõ pǟva kä’ddõ. J16 Viņš apsēdās pie mājas saulē.

Lapst peislõbõd pǟva kä’ds. Bērni sildās saulē.

Pǟva pāistab, vī’mõ sadāb, si’z mirīņõd daņtšõbõd. KK78b27 Saule spīd, lietus līst, tad miroņi dejo.

Jegā ažā tulāb pǟva kä’ddõ. KK77 a Katra lieta nāk gaismā [~ iznāk saulē].

pǟva *26 s (a) päev ▫ diena ○ pǭlandõks|pǟva palvepäev ▫ lūgšanu diena; rišt|pǟva ristipäev ▫ krusta diena; sindi|pǟva sünnipäev ▫ dzimšanas diena ♦ pǟva le’bbõ päev otsa, päev läbi ▫ cauru dienu; pǟvast päuvõ päevast päeva ▫ diendienā; sieldõ ne’iku pǟva päevselge ▫ skaidrs kā diena; sieldõ pǟva āigal päise päeva ajal ▫ gaišā dienas laikā; pǟviņ päevade kaupa ▫ pa dienām; ī’ds knaššõs pǟvas ühel ilusal päeval ▫ vienā skaistā dienā; mustād pǟvad pierāst mustadeks päevadeks ▫ nebaltām dienām; jõ’vḑi päuvḑi nǟ’dõ häid päevi näha ▫ redzēt labas dienas; nūorši päuvši noores eas ▫ jaunībā, jaunības dienās; va’ņši päuvši J81 vanaduspäevil ▫ vecumā, vecumdienās ● Amād pǟvad at jumāl pǟvad. Kõik päevad on jumala päevad. ▫ Visas dienas ir dieva dienas. Tä’m pǟvad at lu’gdõd. KK77 a Ta päevad on loetud. ▫ Viņa dienas ir skaitītas. Tä’m pǟvad attõ tǟdõd, attõ ku’bbõ lu’gdõd, lu’g täuž. KK77 a Ta päevad on täis, on kokku loetud, arv täis. ▫ Viņa dienas ir pilnas, ir saskaitītas, skaits ir pilns. Ku sa jelād, si’z sa vēl pǟgiņ päuvḑi nǟd. KK77 a Kui sa elad, siis sa veel palju päevi näed. ▫ Kad tu dzīvosi, tu vēl daudz dienu redzēsi. (b) päike, päev ▫ saule ♦ pǟva mǭ’lē’mi päikeseloojang ▫ saules riets; seļļizt, mis ä’b ūo pǟva allõ KK77 a sellist, mida ei ole päikse all ▫ tādu, kas nav zem saules; sieldõ ne’iku pǟva KK77 a selge nagu päike ▫ gaišs kā saule ● Pǟva pāistab. Päike paistab. ▫ Saule spīd. Pǟva kārgõb. Päike tõuseb. ▫ Saule lec. Pǟva lǟ’b lūojõ. Päike läheb looja. ▫ Saule riet. Pǟva kitāb. Päike kõrvetab. ▫ Saule karsē. Pǟva lekš vi’zzõ. KK78 Päike läks pilve taha. ▫ Saule aizgāja aiz mākoņiem [~ ciet]. Pǟva u’m vizās. KK78 Päike on pilve taga. ▫ Saule ir aiz mākoņiem [~ ciet]. Pǟva tu’ļ pīla aldõst ulzõ. KK78 Päike tuli pilve alt välja. ▫ Saule iznāca no mākoņu apakšas. Ta istīz tubā kilgõ pǟva kä’ddõ. J16 Ta istus maja äärde päikse kätte. ▫ Viņš apsēdās pie mājas saulē. Lapst peislõbõd pǟva kä’ds. Lapsed peesitavad päikese käes. ▫ Bērni sildās saulē. Pǟva pāistab, vī’mõ sadāb, si’z mirīņõd daņtšõbõd. KK78b27 Päike paistab, vihma sajab, siis surnud tantsivad. ▫ Saule spīd, lietus līst, tad miroņi dejo. Jegā ažā tulāb pǟva kä’ddõ. KK77 a Iga asi tuleb avalikuks [~ päeva kätte]. ▫ Katra lieta nāk gaismā [~ iznāk saulē]. = pǟvaļikki

♦ perīžis pǟvis L37.1.3a viimastel päevadel ◦

pǟva|brillõd ^* s Pl *123

saulesbrilles

pǟva|kargimi s *188

saullēkts

pǟva|kērabi s *188

vasarraibumains

pǟva|kȭrda s *46

dienaskārtība

pǟva|lē’ḑ s *141

dienas avīze

pǟva|lūojimi ^* s *188

saulriets

< pǟva|rīetõm

pǟvaļi adj *188

dienas-

♦

pǟvaļi pālka dienas izpeļņa

pǟvaļikki s *182

saule

♦

pǟvaļikīz kä’ds vȱlda būt saulē

pǟvaļikīz pūolõ kīerõ pagriezties uz saules pusi

●

Pǟvaļikki kūorbastõb. Saule dedzina.

Pǟvaļikki lǟ’b luojõ. Saule noriet.

Pǟvaļikki kārgõb. Saule lec.

Läbūd at pǟvaļikīz pūol. Logi ir saules pusē.

Whatever method you chosse,these nine will make you re-think theway you craft healines Why? Because they all have points in that are worth from a point of view.

Sõnad

Avoti