Sõnad

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 8351 - 8399 no 16043 šķirkļiem

  sieviete, sieva

nāizta võttõ   ņemt sievu

eņtš naistõ (~ mī’estõ) la’ggõ   šķirties no savas sievas (~ vīra)

Ta tǭ’b siedā neitstõ nāizõks. KK78b44   Viņš grib to meitu par sievu.

	


						
na’idõs adv
  naidā

Ne attõ naidõs. KK77 a   Viņi ir naidā.

	


						
nai|oppiji s *176
  mācekle  Ap9.36
	


						
naitõ vt ¤20
  apprecināt
	


						
naiz|igā s *33
  -
	


						
naiz|izā s *25
  sievastēvs  EIIIe
	


						
naiz|jemā s *39
  sievasmāte  EIIIe
	


						
naiz|kūoŗ s *128
  sieviešu koris
	


						
naizli adj *187
  sievišķīgs
	


						
naiz|mīez s *158
  precēts vīrs

Ku naizmīez kuo’d kūoršõnt ä’b nǟ, si’z u’m pȯis ; ku nǟb, si’z u’m mīez.   Ja precēts vīrs māju skursteni neredz, tad ir puika; ja redz, tad ir vīrs.

	


						
naizõ vi ¤37
  apņemt sievu, precēties

Mīez võtāb nāizta, si’z ta nāizõb. KK78b5   Vīrs ņem sievu, tad viņš precas.

Pūoga u’m naizõn.   Dēls ir apņēmis sievu.

	


						
naiz|pǟvad s *24
  grūtniecība
	


						
naiz|pūoļi s *187 C_LELS-8
  sieviete
	


						
naizt|aim s *94
  sieviešu saime
	


						
naizt|aŗšt s *94
  ginekologs, sieviešu ārsts
	


						
naizt|pūoļi s *187
  sieviete  E3A
	


						
naizt|rujā s *19
  sieviešu slimība
	


						
naizt|su’g s *74
  sieviešu dzimums
	


						
naiz|võtāmi s *188
  sievas apņemšana, precēšanās
	


						
Nākotne l *0
(talu)   Nākotnes
	


						
Va’id

1930. gados uzcelta Štreitmaņu ģimenes jaunsaimniecība, atrodas Vaidē tuvāk Saunaga galam.

naļļi s *187
  jokupēteris

Naļļi u’m se, kis võib pǟgiņ naļļõ tī’edõ, a’ž tī’eb sū vāldiņ. 86a66   Jokupēteris ir tas, kurš var daudz jokoties, ja atver muti.

	


						
Namībij * l *121
(riik)   Namībija
	


						
nanā s *18
(a)   deguns

nanā jūokšõb 79/6   deguns tek

nanā jūokšõb ne’i nemē kõuvõ kievād (~ kievād kõuvõ)   deguns tek tā, kā bērzs pavasarī (~ pavasara bērzs)

nanā lǟ’b lǟlamstiz KK77 a   deguns ir ciet

nanā tīlkõb   deguns pil

sǭdõ pitkā nanā   dabūt garu degunu

kuskiz eņtš nanā teppõ   bāzt kaut kur savu degunu

pitkā nanāks īedõ   palikt ar garu degunu

nanā tutkāmõst jarā võttõ   nocelt no degungala

na’nnõ mǭ’zõ tänktõ   nokārt degunu

na’nnõ pīliz a’jjõ   celt degunu mākoņos

jõvā nanā andõ   sadot pa degunu

Tä’m opātimiz sie’ggõ na’nnõ i’z tep. 86/7   Viņa mācīšanā [es] degunu nebāzu.

Sa eņtš nanāks a’mži a’ilõd si’zzõl. KK77b   Tu ieskrien visur iekšā ar savu degunu.

Ta nä’gţiz mi’nnõn pitkõ na’nnõ. KK77 a   Viņš parādīja man garu degunu.

Alā nä’gţõ eņtš na’nnõ!   Nerādi savu degunu!

Ta tȭmbiz eņtš nanā tǟdõks – agā mingi kard vȯ’ļ. KK77 a   Viņš savilka pilnu degunu – laikam bija kāda smarža.

Mis sa ajād eņtš nanā a’mži!   Ko tu bāz savu degunu visur!

Alā pa’n eņtš nanā a’mži! KK77 a   Nebāz savu degunu visur.

Ta rabīz pi’ds na’nnõ. KK77 a   Viņš iesita pa degunu.

Sīen vȯ’ļ knaš piški nanā ne’i ka gro’udõz.   Tam bija skaists mazs deguns kā grauds.

Si’nnõn tu’lbõd nanāst jǭsõd u’lzõ. 79/6   Tev deguns ir puņķains [~ no deguna auni nāk ārā].

Sai pitkā nanā ja uid. KK77 a   Dabūja garu degunu un kaunu.

Pī’lõb, nanā täuž. KK77 a   Stāv, pilns deguns.

Nanā sõ’vlõb, līb vī’mõ. KK77 a   Deguns niez, būs lietus.

Nanā sõ’vlõb, sǭb ūdtõ kūlõ. KK77 a   Deguns niez, dabūs jaunumus dzirdēt.

(b)   purns, šņukurs

Sigā tīngab nanāks mǭdõ. KK78b43   Cūka ar šņukuru rakņā zemi.

Sūr nanā ne’iku sigān, võib lǟ’dõ mǭdõ tīngam.   Liels šņukurs kā cūkai, var iet zemi rakņāt.

(c)   knābis

Kūrgõn u’m pitkā va’imi nanā. KK77   Dzērvei ir garš ass knābis.

Seļļi nanā ne’i ka kūrgõn, sa võid lǟ’dõ boŗīdi akkõm ne’i ka kūrgõz.   Tāds knābis kā dzērvei, tu vari iet tārpus ķert kā dzērve.

Sīen vȯ’ļ seļļi nanā ku arāgõn.   Tam bija tāds knābis kā žagatai.

(d)   zemesrags

Kūolka nanā   Kolkasrags

	


						
Nanā mõtsā l com
(mets)   Ragmeži
	


						
nanā|kǭvõz s *172
 anat.   deguna gliemeznīca
	


						
nanā|lū s *12
 anat.   deguna kauls
	


						
nanā|lupāt s *127
  kabatas lakats, nēzdogs
	


						
nanā|nīskõd s *131
  puņķi
	


						
nanā|ǭ’rõn s *219’
  kabatas lakats, nēzdogs
	


						
nanā|ȭn s *122
 anat.   deguna dobums
	


						
nanā|sǭŗiki s *0
(Rhinoceros)   degunradzis
	


						
nanā|tutkām s *151
  degungals  79/4
	


						
napsā s *42
  sitiens, zvēliens

ī’d napsāks   ar vienu sitienu

Ta sai ī’d napsā.   Viņš dabūja vienu sitienu.

Āndiz seļļiz napsā, ku ta sai tutkām. 86a66   Deva tādu zvēlienu, ka viņš dabūja galu.

	


						
napsātõ vt ¤53a
  klauvēt  Ap12.13
	


						
  āksts
	


						
narkomān * s *127
  narkomāns
	


						
narkōtik * s *0
  narkotika
	


						
nārmaz s *165
(a)   bārksts (b)   skranda

narmõks kīskõ   saplēst skrandās

narmõks lǟ’dõ   saplīst skrandās

Touvõ kä’ds võrgõd vȯ’ļt narmõks jarā kīsktõd.   Vētrā tīkli bija saplēsti skrandās.

(c)   drumsla, šķemba

Tarīļ sadīz mǭ’zõ narmõks.   Šķīvis nokrita drumslās.

	


						
  bārkstains
	


						
narrõ vt ¤50
  nerrot

Ta narrõb mīnda: tī’eb jūokidi mi’nkõks, ertļõb.   Viņš mani nerro: jokojas ar mani, kaitina.

	


						
nartõks s *192
  nerrošana
	


						
nartsis * s *0
(Narcissus)   narcise
	


						
naškimi s *188
  okšķerēšana

Se u’m seļļi naškimi, amād kūožõd u’m naškõn le’bbõ.   Tā ir tāda okšķerēšana, visas vietas ir izokšķerējis.

	


						
naškõ vt ¤34
  okšķerēt

Lǟ’b mū’zõ kūožõ, naskūb amād kūo’žõd i’lzõ, mis sǟ’l u’m. KK78b5   Iet uz citu vietu, izokšķerē visas vietas, kas tur ir.

	


						
nātrij * s *121
  nātrijs
	


						
natsionāl adj *127
  nacionāls
	


						
naturāl|lu’g s *72
 mat.   naturāls skaitlis
	


						
naț s *65
  nāra
	


						
naț|kǟnga s *35
  gliemežvāks
	


						
nazvā s *40
  smilšu sēklis
	


						

Redzami 8351 - 8399 no 16043 šķirkļiem