Sõnad

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 8101 - 8149 no 16043 šķirkļiem

Mõtsā|tarād l
	


						

Tarād Kuoštrõgõl. Lauki Košragā.

mõtsa|tē’ḑ s *140
(Galium odoratum)   smaržīgā madara
	


						
mõtsā|tīed s *15
  meža darbi, mežizstrāde
	


						
mõtsā|tikā s *41
(Capreolus capreolus)   stirna

Mõtsātikā utāb.   Stirna rej.

	


						
mõtsā|tūļ s *200
  dienvidrietumu vējš  KA78b78
	


						
mõtsā|tus s *79a
  meža puduris
	


						
mõtsā|ve’ļ s *64
  mežabrālis
	


						
mõtsā|zǭigõr s *220
  mežstrādnieks, zāģeris  KK78a15
	


						
mõtslimi adj *188
  mežains
	


						
mõttõltõ vt ¤53a
  pārdomāt, apdomāt

Ma siedā a’žžõ mõttõltiz. 86a8   Es to lietu apdomāju.

Se u’m mi’n mõttõltõd ažā või mi’n mõttõltõd mõtkõz. 86a8   Tā ir mana pārdomātā lieta vai mana pārdomātā doma.

	


						
mõttõltõd adj *154
  iedomāts
	


						
mõtūks s *191
(Tetrao urogallus)   mednis
	


						
mõțīkšiji s *176
  domātājs

Mõțīkšiji – kis kōgiņ midēd mõtlõb või ä’b mūošta. 86a8   Domātājs – kas ilgi par kaut ko domā vai neprot.

	


						
mõțīkšõ vi ¤53a
  pārdomāt, iegrimt domās

Missa mõțīkšõd?   Ko tu pārdomā?

	


						
  cits

mūdõ vīțõ   citā veidā

mūdõ midēgõd   cita nekā

ja tikkiž mū   un viss cits

Siedā tī’eb mingi mū.   To darīs kāds cits.

	


						
  mū (govs māviens)

Nī’emõd mīgõbõd mū, mū, mū! 7424   Govis mauj mū, mū, mū!

	


						
mudā s *39
(a) (Fucus vesiculosus)   jūras mēsli

mu’ddõ artõ   ārdīt jūras mēslus

mu’ddõ eitõ   mest jūras mēslus

mu’ddõ vieddõ   vest jūras mēslus

Mudā u’m jõva vä’g mǭn.   Jūras mēsli ir labs mēslojums zemei.

Mudā tulāb a’igõ mie’rlimizt tūldkõks.   Jūras mēsli nāk malā ar jūras vējiem.

(b)   aļģe
	


						
mudā|mǭ s *12
  ar jūras mēsliem mēslota zeme

Mudāmǭ āina ä’b ānda lūomõdõn joudõ.   Ar jūras mēsliem mēslotas zemes siens nedod lopiem spēku.

	


						
Mudā|sūo l *12
	


						
Īra


Mudā|sūo takā l com
	


						
Īra


mudīļ s *221
  modelis  L33:15.3
	


						
mūd|ku adv
  vienā laidā
	


						
mudžīņtõ 1 vt ¤53a
  samudžināt  KK78b3
	


						
mudžīņtõ 2 vi ¤53a
  rosīties, ņemties

Ta ī’ds kūožõs set mudžīņtõb, agā ä’b nǟ, mis ta vȯlks jarā tī’end. KK78   Viņš vienā vietā tikai rosās, bet neredz, ko viņš būtu izdarījis.

	


						
mu’džõ 1 vt ¤30
  samudžināt

mudžūb langõ KK78b3   samudžina dziju

	


						
mu’džõ 2 vi ¤30
  mudžēt

Ka’ļdi u’m pǟgiņ ne’iku mudžūb. 74.43   Zivju ir [tik] daudz, ka mudž.

	


						
  uzrocis  KK77b
	


						
mu’idliji adj *176’
  smaidīgs
	


						
mu’idlimi s *188’
  smaids
	


						
mu’idlõ vi ¤54’
(a)   smaidīt

Rištīng rǭžki mu’idlõb, viedāb na’grõmiz pūolõ. KK78   Cilvēks nedaudz pasmaida, velk uz smiešanās pusi.

(b)   smīnēt

Se set mu’idliz ī’d rǭz. J15   Tas tikai nedaudz pasmīnēja.

	


						
mu’idlõs adv
  smaidot
	


						
  sens

muini rištīng Ef4.19   senais cilvēks

	


						
muini|āiga s *33
  senatne
	


						
muini|jelanikā s *41
  pirmiedzīvotājs
	


						
muini|nīž s *138
  pasaka  E IVb
	


						
muiniz|āiga s *33
  senatne
	


						
muiniz|aigi adj *184
  senlaicīgs
	


						
muiniz|ēsti adj *x
  senigauņu-

muinizēsti kultūr   senigauņu kultūra

	


						
muiniz|ēstli s *187
  senigaunis
	


						
muiniz|nīžli adj *187
  pasakains
	


						
muiniz|va’nbi s *187’
  sencis
	


						
mūita s *46
  muita
	


						
mūita|maks s *80
  muitas nodeva  13Ro7
	


						
mujā s *19
  smīns  E3 a
	


						
mujāl adv
  citur
	


						
mujāld s *137
  smīns
	


						
mujāldõ vi ¤53a
  smīnēt
	


						
mujālõ adv
  uz citurieni
	


						
  mūks
	


						
mū|kēļi adj *187
  svešvalodas-
	


						

Redzami 8101 - 8149 no 16043 šķirkļiem