Mä’mõ ne’iku kalā: kalād attõ amād mǟ’mõd. KK77b-78   Mēms kā zivs: zivis visas ir mēmas.

Mändrõksõks siegūb sandrokkõ.   Ar mieturi maisa biezputru.

Ǭ’riņi siegūb mändrõksõks.   Drēbes maisa ar mieturi.

Lapst mǟngabõd mängažādõks. KK78b4   Bērni spēlējas ar rotaļlietām.

Lapst mǟngabõd pipādõks. KK78b4   Bērni spēlējas ar lellēm.

Ta mǟngiz mi’nkõks ne’iku kaš īrkõks. KK77 a   Viņš spēlējās ar mani kā kaķis ar peli.

Alā mäng tu’lkõks! KK77b   Nespēlējies ar uguni!

Pie’rrõsuodā mǟ’rst 1721.–1723. līvõd ro’v pigātagā kūolõb ulzõ. E I   No pēckara mēra 1721.– 1723. lībiešu tauta gandrīz izmirst.

Lapst tī’ebõd mä’rrõ.   Bērni trokšņo.

Sūr märā, veitõ villõ. KKI23   Liela brēka, maza vilna.

Kazājs u’m märgõ.   Augonī ir strutas.

Mis sa mǟrgantõd eņtš jaļgi! KK78b4   Ko tu pūdē savas kājas!

Mǭ u’m täuž märgõņi pūḑi.   Zeme ir pilna satrūdējušu koku.

Ma pugūb mätāl alā, ūrgõb jarā. KK77 a   Es paslēpjos zem ciņa, aizbēgu projām.

Alā mǟ’t kīedõd jarā!   Nesamudžini virves!

Mätskõd at mingizt seļļizt, kīen ä’b ūo õigizt nägū, seļļi ä’bvīți ažā; se võiks vȱlda pigā jegā ažā, mis ä’b ūo kȭrdal. 86.8   Piņķeri ir kādi tādi, kam nav īsta izskata, tāda bezveidīga lieta; tā varētu būt gandrīz ikviena lieta, kas nav kārtībā.