Sõnad

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 7501 - 7549 no 16043 šķirkļiem

mämmõ s *118
  memme, mamma
	


						
mämmõ|pūoga s *22
  memmesdēliņš
	


						
mǟ’mõ adj *118’
  mēms

Mä’mõ ne’iku kalā: kalād attõ amād mǟ’mõd. KK77b-78   Mēms kā zivs: zivis visas ir mēmas.

	


						
mǟ’mõ šov term
  mēmais šovs
	


						
mǟ’mõ šov term
  mēmais šovs
	


						
Mǟmõl l *0
(linn)   Klaipēda
	


						
mänd s *94
  priedīte
	


						
mändrõks s *192
 etn.   mieturis

sand|rok|mändrõks pudrumänd ▫ putras mieturis

Mändrõksõks siegūb sandrokkõ.   Ar mieturi maisa biezputru.

Ǭ’riņi siegūb mändrõksõks.   Drēbes maisa ar mieturi.

	


						
Mändrõks tarā l com
	


						
Irē

Tarā Irail. Lauks Mazirbē.

Mändrõks tarā l com
	


						

Tarā Dīk mōjpāikas Kuoštrõgõl. Lauks Dīķu mājvietā Košragā.


mäng s *94
  spēle, rotaļa
	


						
mǟngaji * s *175
  spēlētājs
	


						
mǟngami * s *188
  spēlēšana
	


						
mäng|ažā s *26
  rotaļlieta

Lapst mǟngabõd mängažādõks. KK78b4   Bērni spēlējas ar rotaļlietām.

	


						
mängdõb|kūož s *138
  rotaļu vieta
	


						
mängiļtõ vi ¤53a
  rotaļāties
	


						
mäng|outo s *90
  rotaļu auto
	


						
mängõ vi ¤14
  spēlēties

Lapst mǟngabõd pipādõks. KK78b4   Bērni spēlējas ar lellēm.

Ta mǟngiz mi’nkõks ne’iku kaš īrkõks. KK77 a   Viņš spēlējās ar mani kā kaķis ar peli.

Alā mäng tu’lkõks! KK77b   Nespēlējies ar uguni!

	


						
mäng|platš s *68
  rotaļu laukums
	


						
mǟ’r s *125
  mēris

Pie’rrõsuodā mǟ’rst 1721.–1723. līvõd ro’v pigātagā kūolõb ulzõ. E I   No pēckara mēra 1721.– 1723. lībiešu tauta gandrīz izmirst.

	


						
märā 1 s *39
  troksnis, kņada, brēka

lapst märā   bērnu kņada

viedūd märā Ilm1.15   ūdeņu krākšana

Lapst tī’ebõd mä’rrõ.   Bērni trokšņo.

Sūr märā, veitõ villõ. KKI23   Liela brēka, maza vilna.

	


						
  ķēve
	


						
märātimi s *188
  trokšņošana  J10
	


						
märātõ vi ¤53a
  trokšņot, trakot
	


						
mǟrga s *35
  strutas, pūžņi

Kazājs u’m märgõ.   Augonī ir strutas.

	


						
mǟrga|mǭ s *12
  trūdzeme  E IVf
	


						
mǟrgandõ vi ¤53a
  pūt, trūdēt

mǟrgandõb jarā, īeb ka’žži kūož KK78b4   satrūd, paliek slapja vieta

	


						
mǟrgandõks s *193
  sastrutojums
	


						
mǟrgantõ vt ¤53a
  pūdēt

Mis sa mǟrgantõd eņtš jaļgi! KK78b4   Ko tu pūdē savas kājas!

	


						
märgi adj *187
(a)   strutains, pūžņains

Kațki u’m märgi.   Pušums ir strutains.

(b)   pūžņojošs

märgizt sīlmadõks 79/6   ar pūžņojošām acīm

	


						
märgõ vi ¤37
  trūdēt

märgõn pū   satrūdējis koks

tõ’vstõ rǭz vȯ’ļtõ märgõnd J 13   serdē bija nedaudz satrūdējuši

	


						
märgõn adj *219
  satrūdējis

Mǭ u’m täuž märgõņi pūḑi.   Zeme ir pilna satrūdējušu koku.

	


						
mä’rri adj *182’
  trokšņains
	


						
märts s *131
  marts
	


						
märtsõn s *219
 etn.   mārciņa  152.1/2
	


						
mätāl s *217
  cinis

Ma pugūb mätāl alā, ūrgõb jarā. KK77 a   Es paslēpjos zem ciņa, aizbēgu projām.

	


						
mätālit s *136
  ciņaina vieta
	


						
mätāļi adj *188
  ciņains
	


						
mǟ’tõ vt ¤53’
  samudžināt, mudžināt

Alā mǟ’t kīedõd jarā!   Nesamudžini virves!

	


						
mǟ’tõks s *192’
  mudžeklis
	


						
mǟtõr s *220
(Mentha)   mētra  Mt23.23
	


						
mätskõz 1 s *171
  piņķeris

Mätskõd at mingizt seļļizt, kīen ä’b ūo õigizt nägū, seļļi ä’bvīți ažā; se võiks vȱlda pigā jegā ažā, mis ä’b ūo kȭrdal. 86.8   Piņķeri ir kādi tādi, kam nav īsta izskata, tāda bezveidīga lieta; tā varētu būt gandrīz ikviena lieta, kas nav kārtībā.

	


						
mätskõz 2 adj *171
  sabojājies, sapiņķējies  86.8

mätskõz lānga   sapiņķējies diegs

mätskõz vȯzā   sabojājusies gaļa

	


						
mē’bõl s *219’
  mēbele
	


						
mē’bõltõ vt ¤53’
  mēbelēt
	


						
medāl s *217
  medaļa
	


						
medij * s *0
  medijs
	


						
mēdij * s *0
(a)   mēdijs (starpnieks) (b)   mēdijs (izdevums)
	


						
meditsīn s *127
  medicīna
	


						
meditsīn|sõzār s *217
  medicīnas māsa
	


						

Redzami 7501 - 7549 no 16043 šķirkļiem