Labā: pä’ga’lli, jālgana’lli, kūondana’lli, labāna’lli.
Kǟnga pīkstõb la’bbõ.
Ma likīz labāks jȭgța.
Mi’n labān se kǟnga ä’b kõlb.
airõ labā
ankaŗ labā
kä’d labā
kindõ labā
kirrõ labā
kǭj labā
pīel labā
sukā labā
Mis sa lagāstõd ne’i je’nnõ, lopāndõkst ä’b ūo!
Kārand Īras. Sēta Lielirbē.
◆ Lagdõl, Lagdõl, Lagdõld ~ Lagdõ jūr, Lagdõ jūs, Lagdõ jūst
Kārand Lūž kilas. Se vuoļ ikš ammi kārand lagdõs pāikas. Sēta Lūžņas ciemā. Tā bija viena sena sēta klajā vietā.
Dokumentos sēta tiek saukta par Kalngale sētu, Kalngali. Vienīgi 1920. gada māju sarakstā parādās nosaukums L. Klajumi. 1859. gadā sētā dzimis Didriķis Ernestovskis, vēlāk Annas (dz. Urgas, 1865) vīrs. 1920. gadā Klajumu (Kalngale) sētā dzīvoja lībiete atraitne Ernestovska Anna (dz. Urga) ar meitām Mariju un Ellu, kā arī Jānis Mūrnieks Friča dēls. Annas vīrs Didriķis bija miris 1914. gadā. Domājams, ka tieši Ella (prec. Mūrniece) ir teicēja līb. t. dz. "Knaš neitst", kas publicēta 1. lībiešu lasāmgrāmatā. 1935. gadā Kalngalos vēl joprojām dzīvoja Anna Ernestovska un meitas Ellas, kura apprecējusies ar Jāni Mūrnieku, ģimene. 1939. gada lauksaimniecības skaitīšanā Kalngalu mājas saimnieks ir Jānis Mūrnieks. Ir 71,77 pūrv. zemes. 1941. gadā viņu izsūtīja uz Sibīriju, kur viņš gāja bojā. Padomju laikā mājas ietilpa karaspēka apbūves vietā, tās tika nojauktas.
Par Klajumu māju ir interesants nostāsts: „Pirms zviedru kara ļaudis esot salikuši visas Lūžņas baznīcas sudraba un zelta lietas un biķerus kādā mucā un nogremdējuši upē. Reiz pēc kara pa Lūžupi bradājuši divi zēni: Janis Ernestovskis un Purvu Pēteris. Atraduši mucu. Pienākuši arī citi, mucu atvēruši un redzējuši, ka tā pilna ar sudraba un zelta lietām. Pienācis Klajumu (Lagdõ) tēvs vai vecaistēvs, iecēlis mucu ratos un aizvedis Popes baronam. Par to barons atļāvis Ernestovskim izvēlēties mājvietu un uzcelt sētu, kas nosaukta par Klajumiem (lībiski Lagdõd). Mājvieta laba, garām gājis ceļš, kas vedis no zemes iekšienes uz jūrmalu.” (Līvli, 1938.VII)
Vanāst sǟl um vȯnd kilā lagdõ. Nim antõd 1925. ā. immõr. Senatnē tur ir bijis ciema plakums. Nosaukums dots ap 1925. gadu.
Klajumi minēti 1939. gada lauksaimniecības skaitīšanas sarakstā – saimnieks zvejnieks Kārlis Amoliņš, apsaimnieko 16,58 pūrvietas. 1935. gada tautskaites sarakstā lībietis Kārlis Amoliņš ar sievu Mariju un dēlu Eduardu dzīvojuši Ķeļku mazmājā.
Īeb la’gdõ touvõ alā, ku je’l u’m pagalām.
Mēg ūomõ la’gdõ touvõ allõ – ä’b ūo mittõ ī’dtõ je’llõ, kūožõ, kus vǭŗõ lǟ’dõ.
Kuodā lagūb.
Je’l lagīz jarā, u’m jarā la’ggõn ja si’zzõl sa’ddõn.
Sukā lagīz jarā.
mī’estõ la’ggõ
tuoiz jūrstõ jarā la’ggõ
jelāmõst la’ggõ
Ma lagīz eņtš naistõ.
Ne lagīztõ.
laigāld la’ggõ
lešti la’gtõ
Võižmõ lambõd kievāmstiz jarā la’gtõ.
li’ņdi la’gtõ
ǭ’riņi la’gtõ
võrgidi la’gtõ
Ma la’gtõb, tī’eb ǭ’rõn vāldiņ laigāld pū pǟlõ või tarā pǟlõ.
loudõ la’gtõ
lo’vvõ la’gtõ
Ku nūzõb i’lzõ, si’z u’m lovā la’gtõmõst vi’zzõ.
Palāg u’m la’gtõd vi’zzõ.
līvlizt ni’mmõ la’gtõ
ke’žži la’gtõ
Vaŗīkš la’gtiz tībidi.
jõugõ laid
Pațīkmõ vastõ u’m lāididi.
laid tarīļ
lāidõd kǟngad
laid ve’ž
Sūr pǟgiņ piškiži vāldidi pȯrzidi mǟngiz laidõrs.
laigāld a’jjõ
laigāld eitõltõ
laigāld īedõ
laigāld jūokšõ
laigāld lä’dõ
laigāld pillõ
vǭlidi laigāld tī’edõ
Lambõd lekšt pi’ds a’mmõ nītõ laigāld.
Lǟ’b vǭlidi laigāld tī’emõ, mõitiz ta ä’b kuij.
laigāld pī’lõ
laigāld je’llõ
Ne pidīzt kuoțīd laigāld pǟva kä’ds vāldiņ.
Se u’m va laigāld jelāji rištīng.
Amād rǭntõd at laigāld.
