āina kušt
Kušt u’m se, mis tī’eb vȱlgist agā āinast; seļļi kõ’ŗsu’glimi āina, sīe vǟndab ī’dõku’bbõ, ja tī’eb seļļiz, missõks võib ȭŗõ pūst rīstidi; kažīz kušt kastāb jõugõ si’zzõl ja s’iz se ka ä’bțõb ȭŗõ.
kǭrad|kušt karvanäss, karvapulst ▫ spalvu šķipsna, pinka
vīļa|kušt viljavihk ▫ labības kūlītis
jõvā kušt lešti
Kõ’ŗ vīți āina, kuštāinaks tǟnda nutāb.
Ma sai kutsimiz sindipǟva pǟl.
Ma tu’ļ tä’m kutsimiz pǟl.
eņtš jū’rõ kutsõ
jarā kutsõ
ulzõ kutsõ
Va’nbizt kutsīzt tä’m Vǟntast kuodāj.
Ma kutsīz tä’m eņtšõn pa a’blizõks.
Hilda kutsīz āigast pie’rrõ jarā.
Sūr rištīngõn ka ä’b ūo jõvīst, ku kūva’l lǟ’b pǟlõ.
kūžsadā āigastõ
kūdsadā āigast va’nnit
pie’rrõ kūdtõsa’ddõ āigastõ
kūdsadā e’žmi