kȭlbatimi *200 s kasutus, tarvitus, käsitsus ▫ lietošana

kȭlbatõ ¤53 vt (a) kasutada, tarvitada ▫ lietot, izmantot ● Kȭlbatigid aigõ tārpalistiz! Kasutage aega otstarbekalt! ▫ Izlietojiet laiku lietderīgi! (b) käsitseda ▫ lietot, rīkoties ♦ mȯistliz ūdtõ instrumentõ kȭlbatõ oskuslikult uut instrumenti käsitseda ▫ prasmīgi rīkoties ar jaunu instrumentu

kȭlbatõb *158 adj (a) kasulik, kõlblik ▫ derīgs, noderīgs ♦ kȭlbatõb ažā kasulik asi ▫ noderīga lieta ● Se si’nnõn u’m kȭlbatõb. See on sulle kasulik. ▫ Tas tev ir noderīgi. (b) sobiv ▫ piemērots (c) tarvitamiskõlblik ▫ lietojams, derīgs lietošanai (d) võimeline ▫ spējīgs 2Kr3.5

kȭlbatõks *207 s mõiste ▫ jēdziens EA

kõlbõ ¤37 vi kõlvata, sobida, sündida ▫ derēt ♦ äp kuskiz ä’b kõlb KK77 a mitte kuhugi ei kõlba ▫ nekur neder ● Se sēņ ä’b kõlb sīedõb. See seen ei kõlba süüa. ▫ Šī sēne neder ēšanai. Bõuvmateriālõd transportimizõks väggi kȭlbizt laigāpūoj lǭjad. E IE Ehitusmaterjalide transportimiseks sobisid väga lamedapõhjalised paadid. ▫ Būvmateriālu transportēšanai ļoti noderēja platdibena laivas.

kõlbõmõt *129 adj kõlbmatu ▫ nederīgs

kȭli *199 adj valsk, võlts ▫ neīsts ● Se u’m seļļi kȭli rištīng. See on selline valsk inimene. ▫ Tas ir tāds neīsts cilvēks. Tämmõn u’m kȭli palg. Tal on võlts nägu. ▫ Viņam ir neīsta seja.

kõlī-kõlī adv siira-viira ▫ līču loču

kȭļim *158 s (a) kasemahl ▫ bērzu sula ● Kȭļim tīlkõb. KK78b43 Kasemahl tilgub. ▫ Bērzu sula pil. (b) mahl ▫ sula Poulīn

kõm *126 s riugas ▫ viltība

kȭmatõ ¤53 vi (a) kohmetuda ▫ sastingt, nosalt ● Kädūd at kȭmatõnd kīlmast. Käed on külmast kohmetunud. ▫ Rokas ir sastingušas no aukstuma. (b) pakatada ▫ sprēgāt ● Ūld at kȭmatõnd. Huuled on pakatanud. ▫ Lūpas ir sasprēgajušas.

kȭnka *46 s luide ▫ kāpa

kȭnkan|aigā *20 s luitenõlv ▫ kāpu mala JL87

kȭnka|puțkõz *179 s madar ▫ madara (Galium) ♦ vālda kȭnkapuțkõz valge madar ▫ baltā madara (Galium album Mill.); vī’ri kȭnkapuțkõz hobumadar ▫ īstā madara (Galium verum)

kõnklimi *200 adj luiteline ▫ kāpains

kõnkõ ¤47 vi kõngeda ▫ nobeigties, nosprāgt

kõņtšõ ¤55 vi kõmpida ▫ čāpot ● Kis sǟ’l kõņtšõb? Kes seal kõmbib? ▫ Kas tur čāpo? Ta kõņtšiz kilā pūol. Ta kõmpis küla poole. ▫ Viņš čāpoja uz ciema pusi.

kõps|ap|āina *36 s jänesekapsas ▫ zaķskābene, zaķkāposti (Oxalis acetosella) = kõps|nǭțõd

kõps|gārban *234 s harakkuljus ▫ ziemeļu linneja (Linnaea borealis)

kõps|mǭŗa *44 s kukemari ▫ melnā vistene (Empetrum nigrum) = kanā|mǭŗa

kõps|nǭțõd *180 s jänesekapsas ▫ zaķskābene, zaķkāposti (Oxalis acetosella) = kõps|ap|āina

kõps|rangõd *173 s pl (a) karukold ▫ vālīšu staipeknis (Lycopodium clavatum) 85.6 = kanā|varbõd (b) kattekold ▫ gada staipeknis (Lycopodium annotinum) KK

kõps|ūļ *214 s jänesemokk ▫ zaķalūpa 79.4

kõps|vȯrūks *205 s harilik karusammal ▫ lāčsūna (Polytrichum commune) EIIIf

kõ’r *76 s ring, tiir ▫ aplis

kȭr 1 *125 s ratas ▫ ritenis ♦ amād kȭrõd kīerõm pānda kõik rattad keerlema panna ▫ likt visiem riteņiem griezties; nemē vīdõz kȭr rattõd jūs nagu viies ratas vankri all ▫ kā piektais ritenis ratu apakšā

kȭr 2 *125 s jalgratas ▫ velosipēds, ritenis ♦ kõrõks bro’utšõ KK78b63 jalgrattaga sõita ▫ braukt ar velosipēdu

kȭrda 1 *46 s (a) kord, järjekord, järjestus ▫ kārta, secība ♦ kȭrda pie’rrõ E ID kordamööda ▫ pēc kārtas ● Ni u’m mi’n kȭrda. Nüüd on minu kord. ▫ Tagad ir mana kārta. Kūoŗ lōlamiz oppimizt saitõ pi’dtõd kȭrda pie’rrõ kõrd ī’ds kilās, kõrd tuois. HG32 Koori lauluharjutused said peetud kordamööda kord ühes külas, kord teises. ▫ Kora dziedāšanas mēģinājumi tika noturēti pēc kārtas reizi vienā ciemā, reizi otrā ciemā. (b) kiht, kord ▫ kārta, slānis ♦ kalād kȭrda rīstsõ kalade kiht nõus ▫ zivju kārta traukā; sä’v kȭrda savikiht ▫ māla slānis (c) laid -a, kord ▫ plankojums, dēļu kārta laivai (mar.) ♦ lǭja kȭrda paadi laid ▫ laivas kārta (d) seis, seisund ▫ kārta, stāvoklis ● Se u’m ve’l piškilaps kȭrdasõ. KK77 a See on veel väikelapse seisus. ▫ Tas vēl ir maza bērna kārtā. Ta ä’b ūo rištīng je’mmitõt, ta u’m ro’vd kȭrdast ullõ. KK78 Ta ei ole enam inimene, ta on inimeste seisundist väljas. ▫ Viņš vairs nav cilvēks, viņš ir no cilvēka stāvokļa ārā. (e) seisus, sugu ▫ kārta, šķira ♦ i’ļļi kȭrda Ap17.4 kõrgem seisus ▫ augstākā kārta; izāndõd kȭrda härraste, peremeeste seisus ▫ kungu kārta; mä’d kȭrda ro’vzt meie seisuse inimesed ▫ mūsu kārtas ļaudis; iļīst kȭrdast 1Kr 1.26 kõrgemast seisusest, suursugune ▫ no augstdzimušo kārtas (f) kord ▫ kārtība ● Ma panāb amād ažād kȭrda pie’rrõ. KK78a41 Ma panen kõik asjad korra järgi. ▫ Es salieku visas lietas kārtībā. Tikkiž u’m jõvās kȭrdas. Kõik on heas korras. ▫ Viss ir labā kārtībā. (g) järg, sünnitusjärg ▫ dzemdību laiks ● Ta u’m kȭrda pǟl, ku u’m sindõbkuodās. KK77a Ta on järje peal, kui ta on sünnitusmajas. ▫ Viņa ir kārtā, kad ir dzemdību namā. (h) haiguspuhang ▫ epidēmija ● Pǟgiņ ro’vžti u’m ru’jḑi, se u’m seļļi kȭrda. Palju inimesi on haigeid, see on selline haiguspuhang. ▫ Daudz ļaužu ir slimi, tā ir tāda epidēmija. (i) riietus ▫ apģērbs, kārta ● Ta pa’ņ umblõm eņtšõn ūd kȭrda. Ta lasi õmmelda enesele uued riided (uue riietuse). ▫ Viņš lika sev šūt jaunu kārtu. (j) ülikond ▫ uzvalks ● Kȭrda u’m, kus u’m žaket ja bikšõd ku’bsõ. PK86 Ülikond on, kus on kuub ja püksid koos. ▫ Uzvalks ir, kur ir žakete un bikses kopā.

kȭrda 2 *46 s loomus ▫ loms, nozveja ● Tä’m ūoņdžõl vȯ’ļ jõvā kȭrda brēțliži. Täna hommikul oli hea loomus räimi. ▫ Šorīt bija labs brētliņu loms.

kȭrdal adv korras ▫ kārtībā ● Tikkiž u’m kȭrdal. J20 Kõik on korras. ▫ Viss ir kārtībā.

kȭrdali 1 *200 adj (a) kordne ▫ -kārtīgs, -kāršs ○ kǭ’d|kȭrdali kahekordne ▫ divkāršs; kuolm|kȭrdali E2 kolmekordne ▫ trīskārtīgs; sadā|kȭrdali sajakordne ▫ simtkārtīgs (b) korraline ▫ kārtējs ♦ kȭrdali ku’bbõtu’lmi korraline koosolek ▫ kārtējā sanāksme