Ta ǟlõb ja ǟltab ēņtšta. Viņš šūpojas un šūpo sevi.
Lāinõd ǟltabõd. Viļņi šūpo.
Lind ǟltab tabārtõ. Putns šūpina asti.
Ku jalgõ ǟltab, si’z ǟltab kuŗē lapstā. Ja kāju šūpina, tad šūpina velna bērnu.
jaļgi ältõ šūpot kājas
la’jjõ ältõ šūpot laivu
Ta ǟltab lapstā. Viņš auklē bērnu.
lapstā ältõ auklēt bērnu
tabārt ältõ luncināt asti
kardõ nūškõ saost smaržu
Ta nūškõb puțkõzt. Viņš osta puķi.
Saksād ke’it pi’ds kǭrandidi nūškõs. Vācieši staigāja pa mājām okšķerēdami.
tabākt nūškõ šņaukt tabaku
Tabār u’m ne’iku pūtink tagān. Aste ir kā žagaru slota aizmugurē.
Tabāltõb, kis ä’b või sieldõ rõkāndõ. Stostās, kas nevar skaidri parunāt.
Lūomõd a’ilõbõd, tabār sǟlgas. Lopi skrien, asti gaisā [~ mugurā].
Ta a’ilõb, tabār jālgad va’isõ. Viņš skrien, aste starp kājām.
Tabār u’m mǭsõ, ku u’m uid. Aste ir lejā, kad ir kauns.
Mis sa kǟ’d mi’n tabārs? Ko tu staigā man astē?
Kis pi’ņņõn tabār nustāb, ku mittõ ta ī’ž. Kas sunim asti cels, ja ne viņš pats.
ibīz tabār zirga aste
tabārt liktõ luncināt asti
tabārt eitõ vicināt asti
tabārt jālgad va’ilõ tõmbõ iežmiegt asti starp kājām
Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projekts “Lībiešu vietvārdu apzināšana, kartēšana un oficiālo vietvārdu reģistra izveide” (Nr. LZP-2019/1-0240).
